Iepazīsti tuvāk visas šova „Pelnrušķīte” dalībnieces (FOTO)

Zināms, ka šovā ies ne tikai jautri, bet arī gana grūti, jo dalībniecēm vajadzēs sevi pierādīt visdažādākajos uzdevumos, lai izpelnītos ekspertu atzinību! Kā meitenēm veiksies cīņā par uzvaru, skaties jau no 11. februāra ik sestdienu plkst. 20:40 kanālā LNT!

Šovs „Pelnrušķīte” solās būt pārsteigumiem pilns, jo visas 12 dalībnieces ir spilgtas personības un gatavas pieņemt ikvienu šova izaicinājumu! Vēl šobrīd šova filmēšana rit pilnā sparā Liepājas pusē - Piena muižā jeb „Berghof” viesu namā Sieksātē pie Skrundas.

Dalībniecēm šovā būs jāapliecina čaklums mājas un virtuves darbos, jāpierāda erudīcija, atbildot uz jautājumiem un drosme, piedaloties fiziskā aktivitāšu spēlē Skrundas mežā. Viņām būs jāpārsteidz eksperti ar savu talantu, jāpārzina etiķetes smalkumi un balles deju soļi.

Ar katru dalībniecēm sagatavoto uzdevumu skatītājus iepazīstinās dziedātājs un jau pieredzējis šova vadītājs Lauris Reiniks. Taču šova „Pelnrušķīte” dalībnieču sniegumu izvērtēs visdažādāko jomu speciālisti un eksperti: aktieris Jānis Āmanis, etiķetes eksperte Aija Strautmane, modes māksliniece Indra Salceviča, aerobikas pasniedzēja Kristīne Bērziņa, aktieris Edgars Pujāts, fotogrāfs Gatis Rozenfelds un citas sabiedrībā zināmas personas.

Šovā „Pelnrušķīte” piedalīsies Ivita Beķere, Ieva Biteniece, Anete Janko, Daiga Pirogova, Alise Grišina, Santa Loseva, Ramona Zaļmeža-Grīnvalde, Kristīne Teilāne, Krista Kinca, Laura Kirijenko, Inese Kokareviča un Kristīne Lepnāne.  Lai gan meitenēm ir visdažādākās intereses un ikdienā viņas darbojas dažādās sfērās,  tomēr šovā ieradušās ar kopīgu mērķi - izdzīvot savu pelnrušķītes stāstu ar laimīgām beigām un iegūt kroni un bagātību!

20 gadus vecā Ivita Beķere ir Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta un socioloģijas 2.kursa studente. Brīvajā laikā viņa labprāt brauc ar velosipēdu, peld un vēl par savu aizraušanos, kas esot arī meitenes īpašie talanti, sauc dziedāšanu un dejošanu. Ivita bija pieteikusies arī ‘Okartes Akadēmijas’,’ Okartes skatuves’, un ‘Okartes skatuves’ mūziklam atlasē, tomēr šovos neiekļuva. Tagad viņa nolēmusi izmēģināt spēkus ‘Pelnrušķītē’. Šovam pieteikusies, jo vēlas pārmaiņas, kā arī vienkārši nokļūt šovbiznesa vidē un televīzijā, lai ģimenei ir uz ko paskatīties. Ivita ir pārliecināta – lai arī ar skaļu blīkšķi, taču mīlestību – viņa tiks galā ar visiem pārbaudījumiem. Par Ivitu īkšķi tur ne tikai mājinieki, bet arī viņas draugs, ar kuru meitene ir kopā divus gadus. Ivitas draugi uzskatot, ka meitenei ir vēl kāds - psihologa - talants, jo viņa protot nomierināt cilvēkus, lai gan pati nemaz neesot miera iemiesojums. Skaļums, enerģija un emocionalitāte – tas vislabāk raksturojot Ivitu. Par lietām, no kā bail, Ivita min domas, kas liek baidīties, bet notikumu, ar ko viņa dzīvē lepojas, meitene teic: ‘Tā diena, kad es biju pietiekami liela un stipra, lai varētu izvest pastaigā lielo ģimenes mīluli – Sultānu. Biju ļoti laimīga un gandarīta.’ Mazāk patīkams notikums, ar ko viņa nelepojas, bet atceras kā trakāko dzīvē, bijis kautiņš ar bārmeni. Ivita strādājusi kafejnīcā par oficianti un trauku mazgātāju. Sācies konflikts ar bārmeni – Ivita iesitusi bārmenei ar paplāti, saņēmusi atbildes sitienu, taču beidzies viss labi…

Uzņēmējai, menedžerei, pasākumu rīkotājai un horeogrāfei Ievai Biteniecei ir 24 gadi. Ievas sirdslieta ir deja -  šai nodarbei viņa velta 4-8 stundas dienā. Ieva  lepojas, ka ir izveidojusi savu deju studiju, kas viņai un arī dejotājiem ir kā otrās mājas. Kā horeogrāfe un dejotāja viņa piedalījusies šovos ‘Talantu aģentūra’, ‘Zvaigžņu lietus’, ‘Hello Jūrmala’ un ‘Okartes skatuve’, bet ‘Pelnrušķītei’ pieteikusies, lai izaicinātu un iepazītu sevi, kā arī atklātu plašāku pasauli. Ieva sevi sauc par cīnītāju. Viņa atceras - skolas laikā slikti padevusies fizkultūra un skolotāji teikuši, ka ar dejošanu viņa nekur tālu netiks, taču par spīti visam, Ieva izveidoja savu deju studiju un aktīvi tajā darbojas. Ievai patīk aktīvs dzīvesveids, viņas aizraušanās ir snovbords, jaunu programmu un tehnikas apgūšana. No brāļiem, kas braukuši rallijā, viņa pārmantojusi patiku  braukt ar auto, un vēl brīvajā laikā Ieva labprāt lasa. Trīs īpašības, kas vislabāk raksturojot Ievu, pēc pašas domām, ir mērķtiecība, labsirdība un organizatora spējas. Visvairāk Ievai bail no augstuma un dusmīgiem dejotāju vecākiem, bet kā neprātīgāko, ko dzīvē darījusi, Ieva atceras gadījumu, kad ap paziņu spontāni aizlidojusi uz Losandželosu, lai attīstītu dejas talantu. Ievu šovā atbalstīs draugs, ar kuru viņa kopā ir deviņus mēnešus.

Spilgta, pozitīva un aktīva – tā sevi raksturo 20 gadus vecā Anete Janko. Studente, kuras darbs paralēli mācībām saistīts ar kazino. Anetes aizraušanās esot aktiermeistarība un dejas, bet par savu iecienītāko sporta veidu viņa sauc fitnesa nodarbības sporta klubā. Par lieliskāko notikumu dzīvē Anete uzskata piedzimšanu, bet visvairāk baidās no 3. Pasaules kara. Piedalīšanās ‘Pelnrušķītē’ Anetei esot jauns izaicinājums un pārbaudījums. Viņa uzskata, ka jebkura sieviete kā personība neatkarīgi no sociālā statusa un vecuma, ir pelnījusi Pelnrušķītes titulu.

28 gadus vecā Daiga Pirogova ir juriste, kuras aizraušanās ir flamenko deja un ezoterika. Līdz šim spēkus kādā no šoviem Daiga nav izmēģinājusi un piedalīšanos ‘Pelnrušķītē’ uzskata par līdz šim trakāko piedzīvojumu dzīvē. Taču Daiga ir pārliecināta, ka būtu cienīga izcīnīt uzvaru, jo Latvijai vajag gudru princesi. Par saviem īpašajiem talantiem viņa uzskata dejošanu, skatuves pieredzi un augstu stresa noturību, bet visvairāk baidās no augstuma. Daiga sevi raksturo kā enerģisku, mērķtiecīgu un saprotošu cilvēku, bet par panākumu, ar ko viņa lepojas, sauc iestāšanos doktorantūrā. Par Daigu īkšķus turēs viņas draugs, ar kuru viņa ir kopā piecus gadus.

19 gadus vecā Alise Grišina ir Rīgas starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas studente un titula ‘Jauniešu Mis Sigulda 2010’ ieguvēja. Ar šo titulu Alise īpaši lepojas, jo pieteikšanās konkursam viņai prasījusi lielu uzdrīkstēšanos. Arī šovs ‘Pelnrušķīte’ Alisei bijis liels izaicinājums, taču, tā kā Alise nākotni vēlas saistīt ar šovbiznesu, viņa gribējusi pārliecināties, vai iederas šovbiznesa pasaulē. Ar savu uzdrīkstēšanos viņa grib iedvesmot arī citus, jo uzskata, ka latviešiem pietrūkst pašapziņas. Sevi viņa raksturo kā mērķtiecīgu, sirsnīgu un drosmīgu cilvēku. Alisei patīk trakulības un nodarbes, kurās vajadzīga drosme, lai pārvarētu bailes. Lai gan pašai bail no augstuma, Alise lekusi ar gumiju no vagoniņa Siguldā un lidojusi ar paraplānu. Ar azartu un degsmi viņa nododas arī snovbordam un jāšanas sportam. Sirdij tuva meitenei ir arī dejošana, fotografēšanās un ceļošana. Savus vaļaspriekus Alise bauda kopā ar draugu, ar kuru ir kopā divus gadus. Kā savu īpašo talantu Alise min māku atrast un izglābt pamestus dzīvniekus. Šādi gadījumi bijuši vairāki – reiz viņa mežā atradusi kaķi, citureiz izglābusi pie dzelzceļa sliedēm pamestus un maisiņos ievīstītus kaķēnus. Meitene dzīvniekus izglābusi un atradusi tiem arī jaunus saimniekus. Par ko gan sev, gan citiem prieks.

Santa Loseva ir 12 klases skolniece, kura mācības apvieno ar darbu reklāmas aģentūrā. Prasmi pārdot jebkuru produktu – to Santa uzskata par vienu no saviem īpašajiem talantiem. Vēl Santai padodoties pasākumu vadīšana un uzstāšanās publikai. Par saviem iecienītākajiem sporta veidiem viņa sauc volejbolu un florbolu, bet par sirdslietu - stikla trauku apgleznošanu. Pašpārliecināta, atraktīva un labsirdīga – tā sevi raksturo jauniete un lepojas, ka 2007.gadā uzvarējusi konkursā ‘Mis Atiray 2007’ (vecuma grupā 12-16 gadi), kas norisinājās Kazahstānā. Meitene ir pārliecināta, ka katrā no Latvijas meitenēm mīt Pelnrušķīte, tikai esot jāmāk šīs īpašības pilnveidot un izmantot ikdienā. Kā trakāko notikumu dzīvē viņa atceras govs slaukšanu – dzīvojot laukos, viņa paņēmusi spaini, ķeblīti un mēģinājusi slaukt. Govs viņas centienus nav sapratusi un spaini aizspērusi. Santu šovā atbalsta draugs, ar kuru viņa ir kopā nepilnus divus gadus.

Ramona Zaļmeža – Grīnvalde nāk no 10 bērnu ģimenes, un kā jau daudzas meitenes, arī viņa sapņojusi reiz kļūt par princesi. 18 gadus vecās meitenes aizraušanās ir foto, māksla, sports un mūzika. Viņa ir sportiska jauniete – spēlē futbolu, volejbolu, skrien un nodarbojas ar jogu. Ramona sevi raksturo kā centīgu, mērķtiecīgu un pozitīvu cilvēku, kurai piemīt vairāki talanti, bet lielākais esot dziedāšana. Lai nekas nebūtu jānožēlo, meitene vienmēr visu rūpīgi pārdomājot un trakulīgām idejām nepakļaujas.  Visvairāk viņai bail no zirnekļiem un čūskām, bet lepojas Ramona ar dzīvē gūto pieredzi un zināšanām. Meitenei šovā līdzi dzīvo draugs, ar kuru Ramona ir kopā četrus gadus.

21 gadu vecā Kristīne Teilāne sevi sauc par brīvmākslinieci, kuras aizraušanās ir dienests LR Zemessardzē, zīmēšana, stāstu rakstīšana, kaligrāfija un valodu apguve. Astoņu mēnešu laikā Kristīne apguvusi somu valodu, bet stāstu un dzejas rakstīšanu uzskata par saviem īpašajiem talantiem. Kristīne lepojas, ka ir sarakstījusi stāstu krājumu, piedalījusies svētku parādē Latvijas armijas sastāvā, bet Valsts policijas koledžā izcīnījusi titulu ‘Spēcīgākā kadete 2011’.  Lai gan dienests zemessardzē ir visnotaļ vīrišķīga nodarbe, Kristīne uzskata, ka nav zaudējusi sievišķību. Mērķtiecību, labsirdību un izturību viņa uzskata par savām stiprākajām rakstura iezīmēm, un tās, viņasprāt, nepieciešamas arī, lai izcīnītu uzvaru šovā.  Visvairāk Kristīni biedējot vientulība, tuvu cilvēku zaudēšana un degradācija. Kā trakāko notikumu dzīvē viņa ar smaidu atceras gadījumu, kā bēgusi no pašvaldības policijas un kontrolieriem, lai izvairītos no soda par braukšanu bez biļetes, bet nākamajā dienā gājusi stāties Valsts Policijas koledžā un tikusi pieņemta. Kristīnei šovā līdzi jūt viņas draugs, ar kuru kopā viņa ir divus gadus.

19 gadus vecā Krista Kinca, kura par savu īpašo talantu uzskata būt pozitīvai, šovam pieteikusies, jo grib gūt jaunu pieredzi un sastapt jaunus draugus. Krista apgūst fotografēšanas un zīmēšanas mākslu un aizraujas ar dejošanu. Sevi viņa raksturo kā jauku, izpalīdzīgu un labsirdīgu cilvēku, un lepojas, ka viņai bijusi iespēja tikties ar bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Visvairāk Kristai bail no nāves, bet trakākais notikums līdz šim viņas dzīvē bijusi lekšana ar gumiju.

18 gadus vecā Laura Kirijenko mācās par tērpu stila speciālisti un brīvajā laikā aizrāvusies ar rotaslietu darināšanu. Jau piecus gadus Laura darbojas folkloras kopā ‘Ceiruleits’. Piedaloties starptautiskā festivālā Ekvadorā, Laura ieguvusi simpātiju balvu no vietējās deju grupas. Sabiedriska, mērķtiecīga un radoša – tā sevi raksturo Laura un atzīst, ka viņas īpašie talanti esot spēja pielāgoties un iziet no jebkuras situācijas, kā arī māka no vienkāršām lietām pagatavot kaut ko skaistu. Laura uzskata, ka viņai piemīt visas īpašības un personības šarms, lai cīnītos par uzvaru šovā. 

28 gadus vecā Inese Kokareviča ir menedžere un PR speciāliste. Viņas hobiju spektrs ir plašs –  sporta dejas, mode, dizains, ceļošana, fotografēšana, video, fizioterapija, masāžas, peldēšana, bet no sporta veidiem Inesei vistuvākais ir skriešana. Inesei ļoti patīkot gatavot ēst, un to viņa uzskata par vienu no saviem īpašajiem talantiem. Vēl viņa vienmēr prot rast izeju no jebkuras dzīves situācijas. Kā sevi raksturojošās īpašības viņa min radošumu, spītību un empātiju un lepojas, ka ir radījusi un reģistrējusi pati savu preču zīmi. Kā daudzas meitenes, arī Inese bērnībā sapņojusi kļūt par princesi, jutusies kā Pelnrušķīte, bet tagad esot gatava izcīnīt uzvaru ne tikai sevī, bet arī šovā. Visvairāk Inese baidās pazaudēt sev tuvos cilvēkus, bet kā trakāko lietu, ko dzīvē veikusi, min lekšanu ar gumiju un izpletni. Astoņus mēnešus Inesei ir draugs, kas viņu atbalsta arī šovā.

Kristīnei Lepnānei ir 20 gadi, un viņa studē Banku augstskolā. Sevi viņa raksturo kā aktīvu, radošu un izpalīdzīgu. Brīvajā laikā Kristīnei patīk uzspēlēt basketbolu un volejbolu, bet paniskas bailes viņai ir no vardēm. Kristīne uzskata, ka viņas īpašie talanti ir dejošana, dziedāšana, kokles spēle. Ar kokli saistās arī viens no trakākajiem notikumiem, ko Kristīne dzīvē darījusi. Viņa atceras: ‘Mūzikas skolā gāju kokles klasē. Lai arī 6. klasē iepatikās kokli spēlēt tik ļoti, ka pat, pabeigusi mūzikas skolu, paliku mācīties vēl papildus gadu, sākumā likās, ka kokles spēlēšana ir kaut kas tāds, ko nekādā gadījumā negribu darīt. Katru reizi tikai mēģināju izdomāt visādus attaisnojumus, lai nebūtu jāiet uz mūzikas skolu. Reiz ar draudzenēm aizgājām skolā aiz kalniņa, es notupos, noliku roku pie zemes, un viņas leca man virsū uz rokas locītavas, lai tā salūztu. Bet man laikam ir tik stipri kauli, ka nebija iespējams roku salauzt. Tad bieži pirms pašas stundas, kad pakoju ārā kokli, draudzene paņēma kokles kāju un sita man pa roku, domājām, ka varbūt tomēr palaimēsies un kaut kas notiks, bet nekā. Beigās tad nācās pielietot vienkāršus paņēmienus, lai tikai izskatītos, ka rokai kaut kas ir noticis, un nevaru spēlēt. Ar zīmuli berzējām rokas locītavu tik ilgi, līdz tā uzpampa un kļuva sarkana. Lai izskatītos kā sasista, nedaudz pietonējām ar zilo zīmuli. Pats ironiskākais ir tas, ka pirms vasaras, kad varēju kokli nespēlēt, sēdēju sauļošanās krēslā, tas apgāzās, es iespiedu pirkstu, un tas bija lauzts. Tā nu es divas nedēļas vasarā nostaigāju ģipsī... Kopš tā laika nemēģināju roku vairāk lauzt, jo sapratu, ka tad tas nāk atpakaļ neīstajā brīdī.’

Stāstot par sevi, Kristīne uzskata, ka viņa spēj ļoti labi saprasties ar bērniem un pielāgoties jaunai videi. Arī šovam ‘Pelnrušķīte’ viņa pietiekusies, jo ir gatava jauniem izaicinājumiem un piedzīvojumiem. Turklāt šovs, viņasprāt, ir iespēja pašai sevi pierādīt, atklāt par sevi ko jaunu. Kāpēc tieši Kristīne būtu pelnījusi titulu ‘Pelnrušķīte’, viņa teic: ‘Jo nesen pazaudēju vienu savu stikla kurpīti.’