Aishas praktisko pusi pārņem vecākā māsa

Kafija ar māsām

Pagājušajā nedēļā dziedātāja Aija Andrejeva jeb Aisha savus draugus, paziņas un citādi domājošos masu mediju izskatā aicināja uz Vernisāžā esošo «Bibliotēku nr. 1», lai iepazīstinātu ar savu (tas ir, sava kapteiņa Kaspara Ansona) jaunāko dziesmu «Kafijas krūze». Dziesmiņa jauka, tā gan nebūs liels hits, bet šoreiz mediju uzmanību izpelnījās uzaicinājuma izplatītāja, vārdā Laura Aleksejeva – Aijas māsa.

Labi sadzīvo

Laurai ir 26 gadi, viņa ir vecākā māsa. «Kad bijām maziņas, tad par visu ko kasījāmies, bet nu jau vairs nē,» par māsu attiecībām »VZ« stāstīja Andrejeva vecākā. Par puišiem neesot plēsušās, tikai par savu «sadzīves teritoriju». Pašlaik viņa dzīvo Rīgā, Ķīpsalā, strādā «Laimas» saldumu kafejnīcā E. Birznieka-Upīša ielā, par projektu vadītāju. «Mācos uz to pusi [menedžēšanu] un vienmēr esmu domājusi, ka varbūt varētu pamēģināt darboties šajā jomā, un tā organiski sanāca – Aijai vajadzēja palīdzību, viņa palūdza, un sākām sadarboties,» atminas Laura. Protams, menedžera un menedžējamā starpā uzvirmo strīdi, bet «ar Aiju ir vieglāk». «Jo – Aija ir Aija!» teic Laura. «Jā, tā ir lielāka atbildība, jo tā ir mana māsa, bet – tas ir forši! Man nav savtīgu interešu, jo viņa ir savējā. Papildinām viena otru.»

Mūzika tikai vienai

Uz »VZ« lūgumu raksturot māsu, Laura apdomājās: «Esmu reālistiskāka. Aija vairāk ir sapņotāja, bet es vairāk esmu uz zemes – tā mēs viena otru balstām, sameklējam kādu vidusceļu. Vienmēr desmitreiz pārdomāju, pirms nogriežu.» Preses interese viņai nav nekas nepierasts, jo interese kā tāda piedzīvota jau gadiem: «Mēs [ar Aiju] esam uzaugušas mūzikas vidē, publicitāte tēta [grupas «Opus pro» vokālista Alex] dēļ un viss pārējais sen bija pierasts.» Taču Laurai neesot intereses par dziedāšanu un arī – tādu spēju: «Es arī gāju kora klasē, bet taisnu līniju nevaru noturēt,» vaļsirdīgi atzinās Laura.

Māte Terēze Aija

Savukārt Aija par šo māsu Andrejevu tandēma rašanos stāsta šādi: «Viss notika ļoti organiski: bija Ziemassvētku koncerti, klajā nāca [mana pirmā solodziesma] «Kamoliņš», man pietrūka laika pašai visu izdarīt. Palūdzu palīdzību. Tā sākām lēnā garā sadarboties. Viņu tas interesē, bet vispār – viņa ir baigais malacis! Vēl vakar skatījāmies, vai tiešām viss izdarīts?! Jo parasti jau ir tā, ka kaut kas pēdējā brīdī atklājas. Un konstatējām – nē, laikam tiešām viss ir izdarīts! Tāpēc šodien man bija tāds miers, tas nozīmē, ka Laura visu bija izdarījusi.» Bērnībā ašās māsas Andrejevas esot strīdējušās, taču bez naida. «Protams, mēs kasījāmies! Es mājās vienmēr biju Māte Terēze, bet Laura bija tā sliktā. Taču tas nekas. Viņa ir mans tuvākais cilvēks uz šīs pasaules, un forši, ka tagad varam darboties kopā. Ja runā par sadarbību: nauda un citas pasaulīgās nianses – tās vienkārši ir jāizrunā. Māsām tas ir vieglāk. Viņa dara savu darbu, es – savu, un mēs viena otru papildinām. Viņa ir tāds racionālais tips, bet es lidoju, viņa ir pie zemes, bet es – drusku virs,» teic Aija.

VAINĪGAIS

Pie Aishas karjeras virzības vainojams ģitārists Kaspars Ansons, kurš uzņēmies viņas dziesmas autora pienākumus. «Mēs [ar Aiju] sadarbojāmies jau iepriekš: pirms tam es biju tikai ģitārists un skaņu inženieris, pēc tam – producents, bet tagad esmu pieslēdzies arī kā dziesmu autors. Mēs jau esam sadarbojušies tik cieši, it kā būtu brālis ar māsu,» sarunā ar »VZ« smējās Ansons.