Kinoforumam "Arsenāls" no šodienas ir arī savs naktsklubs

Dīdžejošana un dažādu projektu realizēšana izklausās pēc interesanta salikuma, ar ko dzīvē nodarboties. Tieši šāds salikums piepilda Artūra Medņa dzīvi. Šobrīd viņa galvenais projekts ir kinoforuma Arsenāls vēlās naktis restorānā Andalūzijas suns.

Mierīgāk un nosvērtāk

Oficiāli Artūru var nodēvēt par kinoforuma Arsenāls kluba producentu. "Izdomāju programmu, iznomāju gaismas un skaņas tehniku, pieaicinu dīdžejus, vīdžejus, grupas," ātri uzskaita Mednis. "Tas it kā ir saistīts ar Arsenālu, bet no visiem foruma dienestiem, ir visvairāk malā no pārējām aktivitātēm."

Pati kluba ideja radusies tāpēc, ka Arsenālā ir apmēram 100 viesu no ārzemēm un viņiem nepieciešama kāda vieta, kur notiek tā saucamā āfterpārtija un kur kopīgi atpūsties un savstarpēji pakomunicēt.

Kāds vēl sakars uz nedēļu izveidotajam klubam ar kinoforumu? Izrādās, ka saistības ir diezgan lielas. Tā viens no galvenajiem kluba viesiem dīdžejs un vīdžejs Timo Novotnijs visupirms ir kinorežisors, kura dokumentālā filma Dzīve cilpās šovakar tiks demonstrēta arī kinoforumā. Pārējie mākslinieki piemeklēti, vadoties pēc šā Arsenāla imidža tematikas par Tuvajiem Austrumiem.

Tā kā Artūrs pats ir dīdžejs, kurš specializējies arī lounge jeb atpūtas mūzikā, viņš labi apzinās arī to, ka Tuvo Austrumu tematika ir tuva šim stilam. Kāpēc? "Tāpēc, ka Austrumu kultūra ir daudz nosvērtāka," viņš spriež. "Tas izpaužas arī mūzikā. Arī lounge mūzikai jābūt lēnai, mierīgai, nosvērtai. Tādējādi ietekmes no Austrumiem ir ļoti saprotamas."

Ne tikai poga

Medni gan nevar nodēvēt tikai par lounge dīdžeju. Viņa redzējums uz mūziku ir ļoti plašs, un atbilst viņa raksturam. "1998. gadā sāku spēlēt tikai sešdesmito un septiņdesmito gadu funk mūziku," viņš atminas. "Taču, laikam ejot, savu redzējumu esmu krietni paplašinājis. Svarīgi ir tas, kāds ir konkrētā pasākuma uzstādījums – dejas, stilīgums, izsmalcinātība... Tie dīdžeji, kuri nesaprot, ka jāspēlē cilvēkiem, lai viņiem būtu labi, nesaprot pašu būtību."

Sācis dīdžejot, Mednis pieņēma pseidonīmu Helly Judas un vairāk braukāja spēlēt uz ārzemēm nekā uzstājās uz vietas. Līdz 2002. gadam viņš sevi par dīdžeju gan nedēvēja, vairāk uztverot savu nodarbi kā mūzikas selekcionēšanu. "DJ nav cilvēks, kurš atnāk un saliek mūziku, neko nemiksējot," spriež Artūrs. "Dīdžejam ir ne tikai jāmāk nospiest poga, bet arī just, kas cilvēkiem konkrētajā brīdī nepieciešams. Kad biju jau spēlējis vairākus gadus, sāku secināt, ka laikam tomēr esmu dīdžejs."

Mednis gan vairs nedēvē sevi par Helly Judas un nav arī nekāds DJ Jaffa, kā viņš kļūdaini šur un tur tiek dēvēts. Jaffa Riga bija un joprojām ir ne tikai dīdžeju, bet vispār radoši domājošu cilvēku apvienība, no kuras pamatdalībniekiem Latvijā gan šobrīd palicis tikai Artūrs.

Strādā un... atpūties

Viņam jau ilgāku laiku nepastāv tāds jēdziens kā pamatdarbs. "Man ir daudzi projekti," viņš stāsta. "Bez dīdžejošanas vēl ir gan Jaffa projekti, gan citi. Daru to, kas man patīk, un atļaujos atteikties no tā, kas neiet kopā ar manu personīgo filozofiju."

Ne vienmēr ir runa par naudas nopelnīšanu. Piemēram, Jaffa ir projekts, kura ietvaros viņi dala saldējumu Latvijas bērniem (vairāk par projektu var uzzināt interneta lapā www.saldejuma.jaffa.lv), braukājot apkārt ar speciāli iegādātu busiņu. Tikpat kā lieki teikt, ka šis projekts ne tikai nenes peļņu, bet pat prasa lielus ieguldījumus, taču ar citām aktivitātēm nauda atkal tiek atpelnīta. Tā par finansiāli veiksmīgāko projektu Artūrs nosauc izrādi Alu cilvēks, kas ienesusi tik daudz naudas, lai būtu iespējams realizēt dažādus citus projektus un tā tālāk. Jaffa izdod arī žurnālu un dziesmu izlases.

Ja pārējie apvienības pamatdalībnieki aizbraukuši uz ārzemēm, tad kāpēc to nedara arī Artūrs? "Varbūt tas izklausīsies ļoti lecīgi, bet man ir tāda misijas apziņa – ja es aizbraukšu, tad Latvijā kaut kas nenotiks, trūks," viņš saka. "Kāda jēga man braukt uz Franciju un darīt kaut ko viņiem, ja es varu to darīt šeit pat?"

"Šogad interesanti sanāca," viņš turpina. "Vienā dienā divi savstarpēji nesaistīti cilvēki ar stundas intervālu man uzdeva jautājumu. Viens jautāja – Artūr, tu tikai strādā un strādā, vai tev pietiek laika arī pašam sev? Un otrs jautāja – Artūr, tu visu laiku izklaidējies un izklaidējies, vai tu kādreiz arī strādā? Tajā brīdī es sapratu, f..k, man dzīve ir tik labi ieveidojusies, ka mans darbs ir arī mana izklaide un atpūta!"

Brīvā laika Artūram pietiek, vismaz tā uzskata viņš pats. Ko tajā darīt? "Kino!" viņš uzreiz atbild. "Noteikti pats došos uz Arsenāla filmām un tāpat eju katru nedēļu uz kinoteātriem, nomāju DVD. Šogad gan iegādājos arī velosipēdu, ar ko nebiju braucis desmit gadus. Mēdzam ar draugiem izbraukt ārpus Rīgas, bet tas jau nesanāk tik bieži, kā gribētos..."

***

Artūrs Mednis

- Dīdžejs, dažādu projektu realizētājs

- Dzimis 1977. gada 1. novembrī Rīgā

- Mācījies Rīgas 90. un 93. vidusskolā, Limbažu 18. arodvidusskolā, studējis komunikāciju zinātni Latvijas Universitātē, politikas zinātni Rīgas Humanitārajā institūtā, psiholoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un sabiedriskās attiecības biznesa augstskolā Turība; nevienu augstskolu gan nav pabeidzis, taču, neskatoties uz to, viņš uzaicināts par vieslektoru LU reklāmas studentiem

- Strādājis dažādos darbos par klientu konsultantu, par tirdzniecības vadītāju utt.

- Organizējis rokkoncertus, spēlējis bungas grupās Lolitas brīnumputns, Logo, Skumju akmeņi, Sirke un vēl citās, veidojis raidījumu 98% Funk radio KNZ un NABA

- Turpina darboties kā dīdžejs un ir viens no galvenajiem apvienības Jaffa Riga darboņiem

- Ir draudzene, dzīvo Rīgā, lai arī iekārtojis dzīvokli Salaspilī

***

Nora Rieksta, radio NABA dīdžejs:

"Artūrs Mednis, manuprāt, iemieso tā saucamo zelta jaunatni. Viss, ko viņš dara, ir stilīgi. Ja arī kaut kas nav tāds bijis, tad es par to nezinu. Parasts ikdienas fakts Medņa izpildījumā kļūst par stilīgu, bet tie fakti, kas jau tādi ir, pārvēršas vēl stilīgākos. Bezkaunīgs un pašpārliecināts, foršs džeks!"

Foto:Atis Ieviņš