"Cosmos" pārstāvis Jānis Ozols Latvijai dāvina retu Haidna skaņdarbu

Būdams diplomēts kordiriģents, kopā ar savu kori "Maska", Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kori un četriem solistiem Latvijas iedzīvotājiem un tās viesiem sagatavojis īpašu, skaistu un svinīgu dāvanu Ziemassvētkos - Jozefa Haidna Lielo ērģeļmesu, kuru ikviens varēs noklausīties gluži bez maksas! Piektdien, 25.decembrī, plkst. 17:00, visi tiek laipni aicināti uz Vecās Ģertrūdes baznīcu, lai Ziemassvētku noskaņas gūtu ar, iespējams, pirmo šī darba atskaņojumu Latvijā.

"Līdz pat šim brīdim Haidns ir neatminēta mīkla. Viņa sacerējumi, kas līdz šim nav iekļuvuši pasaules atskaņotākās mūzikas topā, arī ir brīnumjauki, jo atver durvis uz ikviena klausītāja sirdi. Tāpēc mums šķita interesanti klausītājiem Latvijā piedāvāt vienu no Lielajiem Nezināmajiem," atklāj Jānis Ozols.

Lielo ērģeļmesu, oriģinālvalodā sauktu par "Missa in honorem Beatissimae Virginis Mariae", Francis Jozefs Haidns (1732-1809) sacerējis 1766. gadā. Tā tiek atskaņota visai reti un Latvijas mūzikmīļi teic, ka Latvijā, iespējams, tā skanēšot pirmoreiz.

Haidna daiļradē mesa ir nozīmīgākais garīgās mūzikas žanrs, kas viņu fascinējis visa mūža garumā. "Ar savām mesām es lepojos," sava mūža nogalē viņš atzinis ne bez gandarījuma. Tiesa gan, komponistam viņa dzīves laikā pārmests, ka viņa mesas esot pārlieku dzīvespriecīgas, un tas, lūk, nesaskanot ar mesas žanra izcelsmes būtību - proti, mesa ir vokāls vai vokāli instrumentāls žanrs, kura piecas pamatdaļas atspoguļo katoļu liturģijas secību. Tomēr šo "vieglprātību" viegli var tulkot kā Haidna vēlmi pievērsties galantajam stilam, garīgo mūziku papildinot ar bagātīgiem izrotājumiem.

Kopumā viņš sacerējis 14 šī lielformāta žanra darbu. To radīšanas laikposms aptver 52 gadus: pirmā no mesām sacerēta 1750. gadā, kad komponistam ir tikai astoņpadsmit, bet pēdējā - 1802. gadā, kad Haidna mūžam vēl atvēlēti septiņi gadi. Lielā ērģeļmesa garajā sarakstā ir piektā. Tā tiek sacerēta visai radošajā 1766. gadā, kad top arī astoņas (!) simfonijas.

Aptuveni 40 minūšu ilgajā Lielās ērģeļmesas partitūrā sešu daļu garumā ar tradicionālajiem nosaukumiem (Kyrie, Gloria, Credo, Sanctus, Benedictus un Agnus Dei) saklausāma dziļa cilvēcība, nemākslots dabiskums, nesātīga Dieva slavēšana un cēls respekts Visvarenajam: šīs ir Lielās ērģeļmesas galvenās vērtības, kuru priekšā dvēsele atveras visa labā uzņemšanai.

Šo skaņdarbu Latvijā atskaņos koris "Maska", LZS jauniešu koris, ērģelnieks Jānis Pelše, solisti Gunta Davidčuka (soprāns), Santa Kokina (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Armands Siliņš (bass).

Jauniešu koris "Maska" (2000) ir muzikāla vienība ar savu šarmu, stilu un unikālo muzikalitāti. Kora radītājs un izveidotājs kopš tā pastāvēšanas pirmās dienas irdiriģents Jānis Ozols - draudzīgs, jautrs savējais ikvienam no koristiem, bet prasīgs, stingrs diriģents kora mēģinājumos. Diriģentam palīdz lieliski kolēģi - kormeistare Laura Jēkabsone, vokālie pedagogi - Liene Bankovska, kā arī diriģenta kolēģis grupā "Cosmos" - bass Jānis Strazdiņš. "Maska" lepojas ar sasniegumiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām - Vācijā, Nīderlandē, Itālijā u.c. Kora daudzo aktivitāšu dēļ tā darbība tiek plānota jau gadu uz priekšu.

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) jauniešu koris, kuru vada Marta Ozola un Jānis Ozols, aizvadījis savu pirmo sezonu, tomēr jau lepojas ar pirmajiem panākumiem. Piemēram, Emiļa Dārziņa koru konkursā novembrī tas izcīnījis 5. vietu jaukto koru konkurencē, kas tik jaunam korim ir ļoti labs sasniegums.

Jānis Pelše mācījies Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Vitas Kalnciemas, 2005. gadā ieguvis maģistra grādu, koncertē Latvijas un citu valstu baznīcās. Zināšanas papildinājis Lēfstabrukas, kā arī Zalcgiteres-Ringelhaimas ērģeļakadēmijā, Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā. Darbojas radošajā apvienībā "Taureņi debesīm": kopā ar Alisi Jušku un Aināru Paukšēnu ir šīs apvienības līdzdibinātājs, regulāri sniedz baroka mūzikas koncertus. Savulaik bijis Collegium Musicum Riga solists un orķestra mūziķis. Sniedzis solokoncertus Rīgas Domā, Sv. Jāņa, Sv. Pestītāja, Liepājas Sv. Trīsvienības un citās baznīcās Latvijā, Lietuvā, Vācijā un Zviedrijā. Darbojas Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcā kā ērģeļu kopējs, veic ērģelnieka pienākumus Rīgas vācu draudzē.

Gunta Davidčuka pērn ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vokālās nodaļas docētājas Andžellas Gobas klasē. Beigusi Cēsu mūzikas vidusskolu kā kordiriģente. Bijusi dalībniece Štutgartes starptautiskās Baha akadēmijas festivāla korī (2005) un Šlēzvigas-Holšteinas festivāla kora akadēmijā (2006, 2007). Papildinājusi prasmi Līves Jansenas (Beļģija), Barbru Marklundas-Pētersones (Norvēģija), Evelīnas Tabas (Anglija) un citu pasniedzēju meistarklasēs. Piedalījusies Viestura Gaiļa operstudijas “Figaro" iestudējumos. Bieži koncertē kā soliste vokāli instrumentālo formu atskaņojumos un kamermūzikas programmās. Par programmu “Dāvida dziesmas" nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008.

Santa Kokina visvairāk zināma kā Latvijas Radio kora dalībniece, tomēr apsveicami un daudzsološi ir arī viņas soloiznācieni.

Mārtiņš Zvīgulis pazīstams ne tikai kā profesionāls lielformas darbu atskaņotājs, bet arī kā lielisks vokālais pedagogs.

Armands Siliņš muzikālo izglītību ieguvis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā vokālās pedagoģes M. Gruzdevas klasē (1998-2002). Kopš 1999. gada Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieks, kopš 2003. gada - kora vokālists. Ar baritona solo viņš piedalījies arī J. Kalniņa kantātes Garā nakts, A. Vivaldi Dixit Dominus, F. Šūberta Mesas Sol mažorā un G. Forē Rekviēma atskaņojumos.