Latvijas slavenības iestājas pret izmaiņām dzīvnieku kaušanā

Organizatori norāda, ka protestu atbalsta un pret šiem grozījumiem iestājas arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – Juris Šteinbergs, Jānis Šipkēvics, Valdis Melderis, Andris Freidenfelds, Elita Veidemane, Valdis Lūriņš, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Aivars Borovkovs, Lato Lapsa, Kārlis Lācis, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva (Aiša), Aigars Krēsla, Normunds Bērzs un citi, kā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas. M. Freimanis arī ierunājis audioreklāmu, kur nosoda plānotās izmaiņas un aicina ierasties uz piketu.

Pret grozījumiem tiek vākti paraksti protesta vēstulei Saeimas deputātiem.  Līdz trešdienas, 16.septembra vakaram parakstīties var patversmē „Dzīvnieku Draugs” Fr.Candera ielā 4, kā arī piketa laikā pie Saeimas.

Jau vēstīts, ka Saeima 2009.gada 10.septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā atļaut lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm - ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi dzīvam, pie pilnas apziņas esošam dzīvniekam, pārgriežot kakla priekšējo daļu (miega artērijas) un pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. "Faktiski ar šiem grozījumiem tiek atļauta dzīvnieku upurēšana – barbarisks un cietsirdīgs nogalināšanas veids," uzskata piketa organizētāji.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā „Dzīvnieku aizsardzības likumā” atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos.

Taču vēl vairāk par vēlmi Latvijā ar likumu atļaut cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem satrauc veids, kā šie grozījumi tapa - steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību, norāda organizatori. "Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām un kompetentām institūcijām pat netika dota iespēja izteikt viedokli un piedalīties likuma jaunrades procesā, kā tam būtu jānotiek demokrātiskā valstī. Vēl vairāk – likumprojekta virzība tika apzināti slēpta, tā liedzot sabiedrībai jebkādu līdzdalības iespēju," uzskata piketa organizatori.

Steidzamību Zemkopības ministrijas pārstāvji iepriekš skaidroja ar nepieciešamību atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kas esot iecerējuši reliģiskos rituālos kauto lopu gaļu eksportēt uz ārvalstīm, kā arī kopumā veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ES dalībvalstu vidū. Runa ir par diviem uzņēmumiem, kas sadarbojas gaļas eksportēšanā uz Zviedriju musulmaņu kopienai — ja Saeimas pretimnākšana nenotiktu šonedēļ, bizness pajuktu.