Latviešu klausītāju stulbums ir neizmērojams

Nākamajā dienā globālais tīmeklis bija pārpildīts ar ziņojumiem no pasākuma Rīgā, kas arī saprotams: ne jau katru dienu savu atkalapvienošanos pēc astoņu gadu pārtraukuma kāda supergrupa ar koncertu svin tieši šeit.

Toties latviešu klausītāju stulbums ir neizmērojams. Arī pēc slavenā īru dzērāja Šeina Makgovena koncerta daži indivīdi internetā izvirda sašutumu, ka viņš taču, redziet, bijis piedzēries (it kā šis vīrs kādreiz vispār būtu bijis skaidrā...)! Atvainojiet, varbūt pirms koncertiem tomēr ir vērts iepazīties ar attiecīgā mūziķa daiļradi, lai pēc tam nenāktos brīnīties, ka, piemēram, Limp Bizkit tomēr nedzied Enrikes Iglesiasa balādītes un šāda veida pasākumos risks tapt samīdītam zem lēkājošā pūļa ir visnotaļ reāls? Nu nevajag grābt katru ielūgumu uz koncertu tikai tāpēc, ka tas ir par brīvu jeb, kā šajos laikos mēdz izteikties, na haļavu!

Daži no koncerta apmeklētājiem brīnījās, kāpēc nav iesildītāju, un šeit iemesls laikam meklējams pašmāju mūzikā: vēl dienu pirms koncerta no Limp Bizkit nometnes pienāca ziņas, ka puiši rūpīgi studējot mūsu grupu ierakstus, jo gribētu, lai viņus iesilda vietējie. Taču jau dažas stundas pēc šī paziņojuma izplatīšanas nāca klajā kas līdzīgs atvainošanās vēstulei ar vēsti, ka grupa iztiks bez iesildītājiem. Laikam nebija variantu, pie mums numetal joprojām ir bērna autiņos...

Publikai Limp Bizkit patika – to varēja vērot gan pēc vienotā ritmā lēkājošā pūļa, gan pēc daudzajiem pārsistajiem deguniem, kas radušies mošinga neizbēgamā fiziskā kontakta rezultātā vai arī daudz vienkāršāk – brīžos, kad kāds no sajūsmas pārmēru pārmāktajiem bija uzlēcis daudz rumpīgāku vīru draudzenēm. Ko darīt, māksla prasa upurus...

Sakiet ar lepnumu!

Pēdējo pāris gadu laikā Rīgā bijusi iespēja salīdzināt visus modernā roka to laiku līderus, un jāsaka, ka Limp Bizkit izskatījās visgodājamāk no visiem: Korn spēlēja tā, it kā būtu apnikuši paši sev, savukārt Linkin Park izklausījās pārlieku sterili. Limp Bizkit bija īsti, tikai jautājums, vai Rīgas koncertā redzētais stīvums bija nodeva pirmajam šovam pēc atgriešanās vai arī tomēr Dērstam vairāk prātā ir gaidāmās laulības nekā darbs pie jaunā muzikālā materiāla. Redzēsim.

Pēc publikas izlecināšanās ar My Generation un vēl vairākiem gabaliem Dērsts & Co gan iegrima nelielā muzikālajā letarģijā: koncerta vidusdaļā diemžēl sāka skanēt ūdens, kas tika atšķaidīts ar DJ Lethal brīnumiem pie pults, tomēr nogalināja sākotnējo eiforiju. Jā, koncerta beigas bija labas – pat neskatoties uz to, ka uz bis pieprasīto programmu ievadīja grupas The Who dziesmas Behind Blue Eyes versija – cerams, ka tā bija tikai nodeva hitu pieprasītājiem un Dērsts to aizmirsīs ātrāk nekā Britniju Spīrsu. Bet pēdējie trīs gabali atsvēra visu: Nookie, Take A Look Around un Rollin" – kaut vai dēļ tiem vien bija vērts trešdienas novakarē atnākt uz Arēnu Rīga! Pasākums noslēdzās ar trīs iespaidīgām pirotehnikas zalvēm, kas skaidri pateica: Freda paklanīšanās šajā vakarā bija pēdējā. Šķiet, ka arī paši mūziķi palika apmierināti ar savu uzstāšanos un Dērsta skandētais "Sakiet to ar lepnumu – Latvija, Latvija!" nebija tikai nodeva konkrētajai uzstāšanās vietai.

Kopumā gan koncerts atstāja tādu dīvainu sajūtu: it kā viss bija labākajā kārtībā (arēnā sen nevienam nebija tik labi skanējis: lūk, ko nozīmē ierašanās konkrētajā vietā trīs dienas pirms pasākuma – var vismaz visu kārtīgi samēģināt!), taču kaut kas tomēr nebija tā, kā vajag. Ne velti pēc koncerta klausītāju vidū dominējošais vērtējums bija "tā, pa vidam..."

Policija guļ

Nobeigumā tomēr gribētos pieminēt nelielu darvas karoti. Labi, ja klausītāji domā, ka uz šādiem pasākumiem nepieciešams nākt tikai alus dzeršanas dēļ – tā ir viņu problēma. Ja kādam rodas konflikts ar blakus pārāk agresīvi lēkājošo tipu treniņtērpā, tā ir visiem kopā risināma problēma. Taču, ja policija par savu pienākumu uzskata pirms šāda veida koncertiem tikai nadzīgi aplīmēt nevietā atstātos spēkratus ar kvītīm un pēc tam apmierināti doties prom, tad kaut kas nav kārtībā. Pēc koncerta vismaz pusstundu totālā lupatā esoši autovadītāji driftoja pa laukumiņu iepretim hallei, tā apdraudot gan sevi, gan mājup ejošos mūzikas mīļus, taču gar to nevienam nebija nekādas daļas. Tas tā, pārdomām.