Artūrs Skrastiņš sadedzina savas sievas mīļāko?
Meitas mīļoto sadedzina uz sārta, bet znotam liek mocīties bendes ādā – šādu drāmu savā jaunākajā darbā "Priekules Ikars" savērpusi dzejniece Māra Zālīte. Publika bija sajūsmā.
Komponista Ulda Marhilēviča un dzejnieces Māras Zālītes muzikālā drāma "Priekules Ikars" ir stāsts par muižas kalēju Tomu, kurš jau 17. gadsimtā ar paša sameistarotiem spārniem nolido divas verstis, bet beigās tiek sadedzināts uz sārta.
Stāsts sanācis kā latviešiem raksturīgāko īpašību koncentrāts. Vēlme lidot gan tiešā, gan simboliskā nozīmē – kaut vai kaklu laužot, nāvīga skaudība, politiskā tuvredzība, aprunāšana un pesteļošana toreiz situsi tikpat augstu vilni kā šodien.
Režisors Mihails Gruzdovs te vēl piešāvis privātus pipariņus un zemtekstus. Māra Zālīte savai meitai Ilzei Ķuzulei uzrakstījusi naivas meitenes lomu, kuras mīļoto sadedzina uz ķeceru sārta, bet ar to vien nepietiek.
Šo šausmīgo eksekūciju, dziedot sirdi plosošas melodijas, paveic Artūrs Skrastiņš – dzīvē Ilzes vīrs un Māras Zālītes znots.
Dīvaina sagadīšanās vai arīdzan šeit iespraukušies mūsu ģimenisko attiecību slēptākie modeļi... Lai nu kā bija uz skatuves, pēc pirmizrādes visi viens otru mīlēja un skāva, un uzsauca tostus par Lidotājiem!