Draugiem.lv svin 5 gadu jubileju
Draugiem.lv veiksmes stāstu pulē pat ekonomiski depresīvais laiks. Lietotāja paradumi patlaban mainoties par labu biznesam — arvien ilgāks topot portālā pavadītais laiks, kamēr apmeklējums un ieņēmumi no pakalpojumu pirkšanas saglabājas nemainīgā līmenī.
Zina savu klientu
"Cepuri nost to puišu priekšā," saka finanšu un vadības konsultants, interneta veikala klang.lv valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis. Viņš saka, ka Latvijas nelielo izmēru dēļ draugiem.lv ir ilgtspējīgāks projekts par, piemēram, facebook.com, jo "viņi nav izsmērēti pa visu pasauli, viņi zina savu klientu".
Janvārī draugiem.lv Latvijā bija 80 tūkstošu lietotāju attālumā no miljona, kopā ar ārvalstu lietotājiem reģistrējušies 2,4 miljoni. Ja ņem vērā, ka valstī patlaban reģistrēti tikai 1,037 miljoni interneta lietotāju, saprotama ir portāla lūkošanās ārvalstu tirgu virzienā.
Sākumā — konservi
Tas, ka paspēja pirmie. Tas, ka reģistrējas nevis saulītes un zaķīši, bet cilvēki ar īstiem vārdiem un uzvārdiem, un tas, ka portāls netop pielāgots mistiskam vidējam lietotājam, bet tāds, kādu to vēlas redzēt pati veidotāju komanda. Tā draugiem.lv veiksmes stūrakmeņus iezīmē portāla tagadējā direktore Agnese Zērne.
Piecos pastāvēšanas gados tam ir nomainījušies divi direktori, kamēr īpašnieku līmenī lielāko daļu turētāji palikuši tie paši, kas pirmsākumos — Lauris Liberts un Agris Tamanis (katram pa 42,5%). Par sākotnējo ieguldījumu 5% no SIA Draugiem pieder programmētājam Mārtiņam Pikšēnam, kurš portāla pirmsākumos strādājis caurām naktīm, guļot turpat uz matracīša blakus darba galdam.
Tolaik visa rosība notikusi Laura dzīvoklī Briāna ielā, kur veidojusies tāda savdabīga komūna ar "uz matracīšiem gulētājiem un ceptu kartupeļu un konservētu tomātu ēdājiem", atceras Mārtiņš. Viņš bijis tehniskais izpildītājs, Laurim piederējušas idejas, vēl mitinājušies kādi trīs draugi, tomēr šis skaitlis bijis mainīgs, smejas Mārtiņš.
Patiesībā draugiem.lv pirmsākumi bija biznesa projekts par T kreklu pārdošanu internetā. "Toreiz tikai retajam, skatoties uz šiem pāris profiliem un minimālajām papildu iespējām, varēja rasties nojausma, ka šim projektam iespējama nākotne," — tā A.Zērne.