"Zelta drudzis" ir azartspēle, un tā var izraisīt atkarību

"Es nekad nezvanu "Zelta drudzim", jo nevaru atļauties kaisīt naudu vējā," stāsta kāda kundze no Kurzemes mazpilsētas. Tomēr darbdienu pēcpusdienās viņa līdzīgi daudziem citiem sēžas pie televizora, lai vērotu spēli. Viņai tas ļaujot izbaudīt prieku kopā ar laimesta ieguvējiem un gūt pozitīvas emocijas pirms ziņu raidījumiem, kuros stāsta par krīzi un gaidāmajām problēmām.

Pēc "TNS Latvia" datiem, raidījums "Zelta drudzis" pie ekrāna ik dienu pulcē vairāk nekā 130 tūkstošus skatītāju. Tiesa, nebūt ne visi spēj turēties pretī kārdinājumam un raidījuma vadītāju uzstājīgajiem aicinājumiem: "Zvani! Zvani tieši tagad! Tu vari izmainīt savu dzīvi!" Lai arī viens šāds zvans maksā vairāk nekā pusotru latu, zvanītāju netrūkst. Veiksmes spēlēm pa tālruni pērn kopumā notērēti 1,5 miljoni latu jeb gandrīz 10 000 vidējās mēneša pensijas. Laimestos izmaksāts 574 941 lats.

Laikā, kad ik mēnesi slēdz vairākus desmitus azartspēļu zāļu un nozari kopumā 2008. gadā piemeklējis kritums, uzplaukumu piedzīvo gan "Latvijas loto" rīkotās izlozes ar 38% apgrozījuma pieaugumu, gan veiksmes spēles pa tālruni, kuru apgrozījums audzis 2,3 reizes.

Jaunajā tirgus situācijā pārkārtojies arī nacionālā azartspēļu biznesa pamatlicējs Jānis Dāvis, kurš pērn pārdeva savu dibināto "Admirāļu klubu". Kā liecina "Lursoft" dati, tagad viņš iesaistījies SIA "Zelta drudzis". Šim uzņēmumam šobrīd vienīgajam Latvijā pieder licence veiksmes spēļu organizēšanai pa tālruni, un šobrīd tā kontā ir jau trīs spēles – "Zelta drudzis" un "Lielais jautājums", kas skatāmi kanālā LNT, un kopš šā mēneša arī Latvijas krievu auditoriju uzrunājošā "Bagātību sala" kanālā TV5.

Jāņa Dāvja atgriešanās

Pārdodot "Admirāļu klubu", J. Dāvis prognozēja, ka līdz ar nacionālās ekonomikas degradāciju ienākumi spēļu biznesā tikai pieaugšot. Tolaik viņš atzina, ka spēļu bizness viņam nekad nav paticis un durvis uz to viņš aizvēris. Uzņēmējs ir neapmierināts, kad tagad telefonsarunā viņam jautāju par iesaistīšanos SIA "Zelta drudzis". Vai tā ir atgriešanās azartspēļu biznesā? "Tā nav azartspēle," viņš atcērt. Uz manu iebildi, ka pēc likuma veiksmes spēle pa tālruni tomēr ir azartspēle, J. Dāvis attrauc, ka tas liecinot par likumdevēja nekompetenci, un sarunu pārtrauc.

""Zelta drudzis" ir azartspēle, un tā var izraisīt atkarību. Cilvēki, domājiet, ko darāt!" saka Izložu un azartspēļu inspekcijas priekšniece Signe Birne. "Tie spēļu zāļu apmeklētāju nosodītāji paši nemaz nav tik tikumīgi, ja klusiņām sēž istabā pie televizora un spaida telefona podziņas, darot praktiski to pašu, ko citi spēļu zālē." Viņa spriež, ka cilvēku ilgas pēc vinnesta acīmredzot pastiprinājusi vispārējā ekonomiskā situācija valstī: "Tomēr, redzot, ka uz raidījumu pamatā zvana pensionāri, jāprasa, vai tas ir īstais mērķis, kam iztērēt pensiju? Un, kad tur vienu otru reizi spēles dalībnieks stāsta, ka zvanījis 70, 80 un vēl vairāk reižu, bet katrs zvans maksā Ls 1,61, tad kādai pensijai jābūt, lai to apmaksātu!" S. Birne atgādina, ka azartspēles ir izklaide tikai apzinīgiem cilvēkiem.

Laimests beigās paglāba

"Tā ir īsta naudas kāšana," zvanu spēles vērtē kāda pensionāre, kura pati pāris reižu zvanījusi gan uz "Zelta drudzi", gan "Lielo jautājumu". Viņai nekad nav veicies spēlē, bet pēcāk saņemtais telefona rēķins viņu esot izmācījis vairs nezvanīt. Viņa ar sašutumu stāsta, kā kaimiņš nospēlējis ne tikai visu pensiju, bet uz spēles licis arī aizņemto naudu. Tiesa, šis stāsts esot beidzies laimīgi, jo kaimiņam tomēr trāpījies 1500 latu vinnests, kas ļāvis no parādiem izkulties.

Aptaujātie telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji teic, ka klientu telefona rēķinos pagaidām neatspoguļojas pārmērīgi tēriņi zvaniem uz veiksmes spēlēm. "Latvijas mobilā telefona" abonentu apkalpošanas dienesta direktors Viktors Locāns novērojis, ka uz šīm spēlēm bieži zvana pensionāri, bet tā esot ļoti disciplinēta klientu daļa, kura pret savām finansēm izturas atbildīgi. "Lattelecom" pārstāvis Deniss Kolosovs norāda, ka kopš pagājušā gada otrās puses ir tendence pieaugt zvanu skaitam uz dažādām TV spēlēm un balsojumiem, bet nenomaksāti rēķini neesot problēma. Biežāk esot jāsastopas ar situācijām, kad klients sākotnēji mēģina noliegt veiktos zvanus, tomēr tas neizdodas, jo uzņēmuma sistēmas visu precīzi fiksē.

Atbildību līdzsvaro nodokļu slogs

SIA "Zelta drudzis" pērn nodokļos valstij samaksājis 500 000 latu. Uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Zosule uzskata, ka azartspēļu biznesa sociālās atbildības aspekts tiek līdzsvarots ar paaugstināto nodokļu slogu un dažādiem ierobežojumiem. "Ja kāds uzskata, ka azartspēļu nozare ir kaut kādā veidā neētiska, tad es varu pateikt, ka, piemēram, medikamentu tirdzniecība ir neētiska, jo zāļu lieltirgotavas ir ieinteresētas, lai cilvēki vairāk slimotu un lietotu zāles," viņa salīdzina. I. Zosule uzsver, ka spēlēs aizliegts piedalīties cilvēkiem, kas jaunāki par 18 gadiem, tāpat ekrānā redzams brīdinājums par iespēju kļūt atkarīgam, visiem laimētājiem esot arī jāaizpilda anketa (skat. uzziņu) ar jautājumiem par iespējamu atkarību.

I. Zosule teic, ka vairākkārtējs uzņēmuma apgrozījuma pieaugums 2008. gadā nav nekas pārsteidzošs, jo 2007. gads bijis tikai starta periods. Nozīmīgāki būšot šā gada darbības rādītāji. Viņa arī noraida apgalvojumu, ka spēlētāji pārsvarā būtu pensijas vecuma ļaudis un ka cilvēki zvanītu pārlieku daudz reižu. Pēc uzņēmuma datiem, vidēji viens "Zelta drudža" spēlētājs spēlē veicot divus trīs zvanus. Lai nu kā, bet "TNS Latvia" veiktie televīzijas auditorijas pētījumi gan apliecina, ka vairāk nekā puse "Zelta drudža" skatītāju ir vecāki par 55 gadiem.

Par cerību vēl var maksāt

Raibāka publika apgrozās "Latvijas loto" tirdzniecības vietās. Šeit sastopu arī 45 gadus veco Artūru, kurš agrāk strādājis celtniecībā. "Esmu palicis bez darba, bet nevaru paiet tai būdai garām," viņš teic. Izlozes viņu saistot, jo tajās nav jāiegulda pārāk daudz naudas un ik pa brīdim gadoties kāds mazāks laimests, kas ļauj neieslīgt mīnusos.

Kioska pārdevēja stāsta, ka pēdējā pusgada laikā jūtams lielāks laimestu tīkotāju skaits, brīžam pat veidojas rinda. "Krīze šeit nav manāma. Par cerību cilvēki vēl var atļauties maksāt," vērtē 70 gadus vecais Vilnis, kurš ir ilggadējs skaitļu loterijas "Keno", kā arī momentloteriju dalībnieks. Viņš novērojis, ka daļa cilvēku loterijās piedalās, neiepazīstoties ar noteikumiem. Tad iznāk, ka laimests pat tiek izmests miskastē: "Spēlēšana ir arī sava veida skola. Ir jāzina, ko tu spēlē – ko gribi sasniegt. Nedrīksti būt paviršs." Viņš pats nesen bijis tikai pussoļa attālumā no laimēta auto. "Bet es par to nepārdzīvoju, drīzāk priecājos par tiem, kas vinnē."

Savukārt Martai dalība skaitļu loterijā "SuperBingo" pārvērtusies par tādu kā ģimenes rituālu. Ik sestdienu viņa tai atvēl noteiktu summu – Ls 1,80. Tieši tāpat dara viņas vīrs. Svētdienas rīts abiem sākas kopā pie televizora, sagaidot izlozes rezultātus.

Marta uzsver, ka svarīga ir spēlētāja attieksme pret izlozi: "Ja laimējam – priecājamies, ja ne – esam naudu labprātīgi ziedojuši citu laimestiem." Viņa teic, ka pērn finansiāli bijuši plusos. Lielākais naudas laimests bijis 300 latu, savulaik laimēta arī veļas mašīna, vīram ticis televizors. Pa vidu gadās dažādi mazie naudas laimesti.

Loterijas biļešu tirgotāja man stāsta, ka pie viņas regulāri – trīs līdz četras reizes nedēļā – nāk kāds jauneklis, kurš ik reizi šeit notērē vismaz 10 latus. "Man žēl skatīties, kā cilvēks izdod savu naudu. Reizēm gadās viņam kāds 50 santīmu laimests, bet nekas vairāk," viņa stāsta, piebilstot, ka atrunāt kādu no piedalīšanās loterijā nedrīkst.

Ja tērē vairāk nekā var atļauties

Lai arī pastāv uzskats, ka izlozes rada mazākus atkarības draudus nekā azartspēles, tam nepiekrīt Rīgas Atkarības profilakses centra psiholoģe Inga Dreimane: "Tiklīdz runa ir par naudu, no cilvēka psiholoģijas viedokļa tās visas ir azartspēles. Es neteikšu, ka tās ir labas vai sliktas. Jautājums ir par to, cik laika, enerģijas un naudas cilvēks tam patērē. Problēma sākas tad, ja cilvēks sāk tērēt vairāk nekā var atļauties." Ja cilvēks iekļaujos pieļaujamās robežās, azartspēle uzskatāma par vienu no izklaides veidiem. Viņa gan aicina nezaudēt modrību, jo atkarība var rasties jebkurā brīdī un tas var notikt ar ikvienu.

Lai arī gandrīz katrā TV kanālā ir kāda laimes spēle vai izloze, viņasprāt, mūsu ēters vēl nav pārsātināts ar tām. Šajā ziņā sabiedrība vēl varot justies relatīvi mierīgi. I. Dreimane min, ka aktuālāki ir dažādie balsojumi pa tālruni: "Aizraušanās ar balsošanām gan jau ir problēma. Vecāki bieži sūdzas, ka bērni tam notērē lielas naudas summas." Speciāliste iesaka nepiekāpīgi limitēt bērna telefona izdevumus. Tāpat racionāli esot jārunā ar cilvēku, kurš pārlieku aizrāvies ar azartspēlēm: "Emocijas te nelīdzēs, ir jārunā par konkrētu naudas summu, ko cilvēks var atļauties savām izklaidēm, un uz to stingri jāpastāv."

Pusi laimesta astrologam

Lai cik biedējoša liktos iespēja nonākt atkarībā, lielākā daļa cilvēku klusībā cer uz savu lielo laimestu. "Lielā mērā katram dzīvē jārēķinās ar godīguma principu – ja vienā jomā kaut kas tiek atņemts, citā – tiek pielikts klāt," saka sertificēts astrologs, numerologs Kristaps Baņķis. Prognozēt konkrētu laimestu esot praktiski neiespējami pat astrologam, jo tad esot jābūt pa pusei gaišreģim. Tomēr astrologs varot pateikt, vai konkrētam cilvēkam noteiktā brīdī ir vērts aiziet un nopirkt loterijas biļeti. Piemēram, pats K. Baņķis izmantojis sev labvēlīgu zvaigžņu stāvokli un esot laimējis ceļojumu.

"No numeroloģijas viedokļa katram cilvēkam ir savi veiksmes skaitļi, bet ir jāpieliek ļoti lielas pūles, lai izskaitļotu to īsto brīdi, kad šie skaitļi nesīs veiksmi," norāda K. Baņķis. Lai arī klienti ir vaicājuši pēc šādiem aprēķiniem, pretī solot pat pusi no laimesta, astrologs šādu pakalpojumu atsakot: "Veiksme jau pēc būtības nozīmē laimes spēli, kuru nevar izskaitļot. Ja tam visam tiek veltīti kādi pūliņi, veikti aprēķini, diez vai to vairs var saukt par laimestu." Svarīga esot arī attieksme pret laimestu. K. Baņķis atstāsta kāda latvieša piemēru, kurš strādājis Īrijā, bet sapņojis par mācībām ārzemēs un par ceļojumu uz Austrāliju. Kad šis cilvēks loterijā laimējis vairākus tūkstošus eiro, nauda ātri vien izkususi ikdienas tēriņiem.

Astrologs piebilst, ka lielāka veiksme seko tiem, kas ar laimestu iecerējuši veikt ko labu citiem. Pēc šāda principa arī vadījusies 62 gadus vecā Vija, kura ir pensionēta medmāsa. Tuvojoties meitas jubilejai, gribējusi sagādāt viņai kādu lielāku dāvanu. Gluži kā no augšas viņai esot nākusi sajūta, ka jāpiezvana uz "Zelta drudzi". Piecsimt latu nesis jau otrais zvans. Prieks par šo izdošanos neesot aizmiglojis viņas skatu – lai arī uz savu lielo dzīves laimestu Vija vēl aizvien cer, viņa zinot, ka laimes spēlē ir vērts iesaistīties tikai tad, kad ir īstā priekšnojauta.

**

KĀ NORIS SPĒLES

"Lielais jautājums" skatāms tiešraidē katru darba dienu un sestdienās, un tajā tiek izspēlēti dažādi uzdevumi – jāatmin vārdi, kuri uzrakstīti sajauktiem burtiem vai kuriem trūkst burtu; jāizvēlas atbilde uz jautājumu no trim variantiem; jāuzmin vārds, persona vai kāds notikums utt. Visvairāk tiek aicināts zvanīt skatītāju spēlē (maksa par vienu zvanu – 95 santīmi). Sākumā šķiet, ka dažā spēlē uzvarēt ir ļoti vienkārši, piemēram, ekrānā tiek rādīts vārds ar vienu trūkstošu burtu: "G-LBIS", un vadītāja aicina uzminēt, kas tas par vārdu, vēl piebilstot, ka tas ir ūdensputns. Kaut arī jūs uzreiz zināt, ka tas ir gulbis, tomēr nav viegli tikt līdz solītajam laimestam (kas var sasniegt vairākus simtus latu, jo spēles vadītāja dedzīgi likmes paaugstina, uzkurinot zvanītāju azartu). Zvanītājam jāsaņem desmitais kārtas numurs. Visi zvanītāji, kuriem programmatūra piešķīrusi kārtas numuru no 1 līdz 9, tiek savienoti ar automātisko atbildētāju, kas saka: "Jūsu kārtas numurs ir septiņi (piemēram)! Nepadodieties! Zvaniet vēlreiz, kļūstiet par desmito zvanītāju un iegūstiet iespēju laimēt balvu! Mēģiniet vēlreiz, ar katru mēģinājumu jūs arvien vairāk tuvojaties panākumiem! Vēlam veiksmi!" Tos, kuri saņem desmito kārtas numuru, aicina: "Lūdzu, nolieciet klausuli un gaidiet, iespējams tieši jums piezvanīs no studijas!" Pēc tam no viņiem programmatūra izvēlas vienu, kuram tiešajā ēterā zvana no studijas un uzdod attiecīgo spēles jautājumu. Ja atbildi pareizi – nauda rokā!

Spēle "Zelta drudzis" arī norit tiešraidē katru darbdienas un sestdienas vakaru. Noteikumi ir vēl vienkāršāki. Tikai jāzvana. Katram zvanītājam tiek nosaukts cipars no 0 līdz 9. Raidījuma sākumā tiek izspēlēts dienas laimīgais cipars. Raidījuma beigās no visiem dalībniekiem, kuriem piešķirts dienas laimīgais cipars, tiek izspēlēts viens - uzvarējušais dalībnieks, kuru arī tiešraides laikā mēģina sazvanīt un kurš tad attiecīgi var pretendēt uz kādas naudas summas vinnēšanu.

***

Uzziņa

Kas skatās "Zelta drudzi"?

"Zelta drudzis" LNT kanālā šā gada februārī piesaistījis 133,5 tūkstošus skatītāju, tajā skaitā:

36,4% vīriešu;

63,6% sieviešu;

53,6% skatītāju ir 55 – 99 gadu vecumā;

24,2% skatītāju ir 35 – 54 gadu vecumā;

52,8% ir vidējā izglītība;

20,8% pamatizglītība;

19,6% augstākā izglītība;

39,6% ir pensionāri.

Avots: "TNS Latvia"

*

SIA "Zelta drudzis" īpašnieki

Juris Graudumnieks, valdes priekšsēdētājs – pieder 22,22% daļu;

Ilze Zosule, valdes locekle – pieder 44,45% daļu;

Jānis Dāvis – pieder 33,33% daļu

Avots: "Lursoft"

***

"Atkarības anketa"

Vai jums draud atkarība no azartspēlēm?

Vai bieži jūs spēlējat ilgāk, nekā plānojuši?

Vai jums gadījies spēlēt azartspēles darba laikā?

Vai pēc zaudējuma izjūtat nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atspēlēties?

Vai jums gadījies aizņemties naudu vai kaut ko pārdot, lai par iegūtajiem līdzekļiem spēlētu azartspēles?

Vai aizraušanās ar azartspēlēm kādreiz ir apdraudējusi jūsu darbu, izglītības iegūšanu, vai attiecības ar tuviem cilvēkiem?

Vai esat spēlējuši līdz tam mirklim, kad jums beidzas visa nauda?

Ja esat vinnējis, vai jums rodas vēlme turpināt spēli, lai vinnētu vēl vairāk?

Vai jums ir parādi spēlēšanas dēļ?

Vai esat spēlējuši, lai vinnētu naudu parādu nomaksai?

Vai azartspēles ir bijušas par iemeslu depresijai?

Jo vairāk esat atbildējuši ar "jā", jo svarīgāk ir izvērtēt savus spēlēšanas paradumus.

No mājaslapas lielaisjautajums.lv

***

Nozares raksturojums

Kopējais azartspēļu un izložu apgrozījums 2008. gadā – 162,953 milj. latu (samazinājums par 10,3% salīdzinājumā ar 2007. g.), tajā skaitā:

apgrozījums no izlozēm – 8,049 milj. latu (36,3% pieaugums);

apgrozījums no azartspēlēm – 154,904 milj. latu (samazinājums par 11,9%), tajā skaitā:

azartspēļu automāti – 126,677 milj. latu (-13,9%);

spēļu galdi (rulete, kārtis) – 12,287 milj. latu (-17,8%);

bingo zāles – 1,255 milj. latu (-7,1%);

totalizators – 10,168 milj. latu (+23,1%);

spēle pa tālruni – 1,517 milj. latu (+142,7%).

Nozares kopējā rentabilitāte 2008. gadā paredzama tikai 2,9% procenti un kopējā azartspēļu uzņēmumu peļņa veido 5,018 milj. latu, piedzīvojot strauju kritumu salīdzinājumā ar 2007. gadu, kad bija 30,3 milj. latu peļņa.

Valstī kopumā reģistrēti 20 uzņēmumi, kas sniedz azartspēļu un izložu pakalpojumus, no tām:

17 firmas organizē klasiskās azartspēles (spēļu automāti un kazino);

SIA "Zelta drudzis", kas organizē veiksmes spēles pa tālruni;

SIA "Tele toto", kas organizē totalizatorus un derības;

VAS "Latvijas loto", kas rīko skaitļu un momentloterijas.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

*

Naudas laimesti 2008. gadā

Izmaksāto laimestu kopsumma (Ls); Lielo laimestu skaits (sākot no Ls 500); Lielo laimestu vidējais apjoms (Ls);

Kopā, Tajā skaitā no 500 līdz 5000 latiem, Tajā skaitā virs 5000 latiem

Azartspēles 7 592 893 3834 3590 244 1980

Veiksmes spēles pa tālruni 574 941 339 326 12 1696

Izlozes 952 078 184 144 40 5174

Kopā 9 119 912 4357 4060 296 2093

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija