Kur slēpjas “TV3 Koru karu” veiksmes atslēdziņa?

Varu tikai piekrist TV dīvai Baibai Sipeniecei – Gavarei, kura teica:”Esmu laimīga, ka varu šovu vērot klātienē.”

Un patiešām patīkami, ka filmēšanas paviljons strāvo tikai pozitīvu enerģiju. Jo vairāk pozitīvas enerģijas mēs ieguldām, iztēlojoties vēlamo, jo biežāk tas sāk izpausties mūsu dzīvē.

Pavisam ar neapbruņotu aci redzamas, ka šovā ieguldīts milzīgs darbs. Līdz ar to daudziem svētdienas nu kļuvušas par gaidītākajiem svētkiem, jo reāli redzami paveiktā darba augļi.

Un kur tad palicis tiešraides lampu drudzis?  Koristi īpaši nesaspringst, un cenšas vairāk smaidīt. Arī žūrijas kritika tiek uzņemta "ar atvērtām rokām”. Arī filosofi, piemēram Sokrāts, uzskata, ... nepieļaut, lai jūs ietekmē citu viedokļi un kritika.

Liela atbildības nasta gulstas arī uz šova vadītāja Laura Reinika pleciem. Par Lauri varētu teikt:” Tieši tāds pats un tomēr cits.” Tiešraides laikā viņš ir ļoti savākts un disciplinēts, kā arī spēj izkulties no dažādām nebūšanām. Viņš nemēģina mākslīgi plēst jokus un jokošana nav lēta!

Katrā ziņā varu teikt, ka vadīt šovu vienam nemaz nav tik vienkārši, tomēr Reiniks veiksmīgi ticis galā arī ar šo uzdevumu.

Režisore Dita Torstere tiešraides laikā šova dalībniekus un viesus kā čakla bitīte aplido. Raidījuma laikā viņai vairs neatliek laika kaut kādiem uztraukumam vai bažām. Piebildīšu, ka pusfinālā, vienā no priekšnesumiem piedalījās arī Ditas dēls Rūdolfs.

Jāuzteic arī “Koru karu” patstāvīgais pavadošais sastāvs. Tā dalībnieki uz Latvijas mūzikas skatuves jau guvuši vērā ņemamus sasniegumus.  

“Koru karu” veiksmes formula ir pārāk vienkārša, lai būtu viegli īstenojama konkurentiem!