Vai arī šogad Latviju Eirovīzijā pārstāvēs zviedru dziesma?

Eirovīzijas nacionālās atlases producente Iveta Lepeško uzsver: līdz 30.novembrim atlikušas vien desmit dienas, tādēļ visiem autoriem vajadzētu apkopot savas domas, realizēt idejas un pabeigt ierakstus studijās. "Ir jāatrod viena labākā dziesma, kas varētu pretendēt uz dalību lielajā Eirovīzijas finālā nākamā gada 16.maijā Maskavā.

Vēl desmit dienas jums ir iespēja veidot un radīt kaut ko tādu, kas patiktu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajai publikai un par ko mūsu skatītājiem, klausītājiem, arī televīzijas cilvēkiem nebūtu kauns." Tūdaļ pēc tam pie dziesmu izvērtēšanas ķersies žūrija, lai atsijātu dziesmas pusfinālam.

Tas, ka mūsu autori dziesmu iesniegšanu atstāj uz beidzamo brīdi, Ivetu Lepeško gan nepārsteidz — tā bijis visus gadus. "Gribu nomierināt gan savus kolēģus, gan žurnālistus, jo šāda situācija ir ļoti tipiska. Mums ir vajadzīga viena kvalitatīva dziesma, kas pārstāvēs Latviju Maskavā. Lai to atrastu, nepieciešama 21 dziesma, kas varēs kvalificēties pusfinālam. Tāpēc mums atliek vien apbruņoties ar pacietību un gaidīt."

Tiesa, atšķirībā no Anglijas, kur šogad dziesmu Eirovīzijai rakstot pats sers Endrū Loids Vebers, mūsu Raimonds Pauls diez vai to darīšot. Iveta Lepeško gan viņam to piedāvājusi, taču Maestro sev raksturīgajā stilā atteicis — varbūt kādreiz.

Priekšroka — mūsu autoriem

Šogad nedaudz mainīts konkursa nolikums, proti, ierobežots ārzemju autoru iesniedzamo dziesmu skaits. Tas nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no pusfinālam kvalificēto dziesmu skaita. Par to vienojusies septembrī Zaķusalā pulcējusies darba grupa, kurā darbojas televīzijas cilvēki, kas saistīti ar Eirovīzijas projektu, mūzikas industrijas pārstāvji, menedžeri un izpildītāji. "Viņu nospriesto var raksturot pavisam īsi — jā, iespējams, lielāka autoru konkurence ir interesanta, tomēr interesantāk ir sacensties tad, ja konkursā neieplūst milzīgs skaits ārzemju autoru darbu."

Iveta gan neslēpj, ka varot jau saprast arī skandināvu autorus, kuru dziesmas beidzamajos gados Latvijā iekļuvušas Eirovīzijas pusfinālā un finālā, piemēram, Zviedrijā Eirovīzijas konkursā tiekot iesniegts aptuveni četrtūkstoš dziesmu, bet kvalificējas vien daži desmiti. "Protams, finālā netikušo dziesmu autori uzskata, ka viņu skaņdarbi itin labi var noderēt arī citās valstīs un pretendēt uz labiem panākumiem..." Producentei var piekrist — kad aizpērn Latvijas nacionālajā atlasē uzvarēja grupas Bonaparti skandētā Questa Notte, visi aizmirsa, ka šīs dziesmas autors bija zviedrs, savukārt pērn Pirātu gadījumā visi pēkšņi atcerējās, ka šīs dziesmas autori ir četri zviedri. "Jautājums ir viens — cik daudz un kādas kvalitātes mūziku mēs gribam saņemt no autoriem. Tādēļ mēs savu nacionālo finālu negribētu piepildīt tikai ar ārzemju autoru darbiem."

Producente arī atgādina, ka, iesniedzot dziesmu, dokumentāciju vajadzētu sakārtot pienācīgi — tā, kā tas norādīts konkursa nolikumā. Citādi viņa savā e-pastā mēdzot saņemt apmēram šādas ziņas: "Labdien! Mani sauc tā un tā, lūdzu, te ir mana dziesma un te — anketa..." Anketai jābūt izdrukātai un parakstītai, jo tas ir dokuments, ar ko cilvēks apliecina, ka viņš ievēro visas konkursa prasības — gan Latvijā, gan starptautiskajā mērogā. Ir jāiesniedz arī radošais CV un dziesmas teksts.

Uz skatuves — tikai mūsējie

Uz ārzemju autoriem attiecas vēl viens nosacījums — viņiem ir jāsadarbojas ar kādu no vietējiem izpildītājiem. Iemesls gauži vienkāršs — ar mūsu dziedātājiem televīzijai ir daudz vieglāk komunicēt nekā ar kādu tālā zemē dzīvojošu izpildītāju, kuram bieži vien nav lielas izpratnes par lietām, ko šejienes cilvēki gribētu redzēt. Tādēļ uz skatuves ar konkursa dziesmām varēs kāpt tikai Latvijas izpildītāji vai arī likumdošanas aktos minētie cilvēki, kas ir nepilsoņi, kuri šeit dzīvo, strādā un maksā nodokļus.

Kas notiks, ja kāds ārzemju autors, iesniedzot dziesmu, vēlēsies veidot kopprojektu ar kādu no mūsu dziedātājiem — līdzīgi, kā tas bija iepriekšējā konkursā, kad dziesmu Memory Lane izpildīja autors Pīters Gārdens un latviešu dziedātājs Juris Vizbulis? "Ja dziesmas autors, ārzemnieks, tiks līdz pusfinālam, tad viņa dziesmu varēs izpildīt kaut vai tas pats Juris Vizbulis — viens vai kopā ar kādu citu latviešu dziedātāju. Nezinu, diemžēl vai par laimi, bet tādi ir noteikumi."

Divu pusfinālu vietā — trīs

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem nākamā gada janvārī Latvijas televīzija saviem skatītājiem ierasto divu pusfinālu vietā piedāvās trīs pusfinālus. "Katrā pusfinālā skanēs septiņas dziesmas, no kurām finālam, kas notiks Ventspilī, kvalificēsies trīs — divas iebalsos skatītāji, vienu — žūrija." Ņemot talkā matemātiku, viegli izrēķināt, ka pēc trim pusfināliem finālā tiks deviņas dziesmas.

Lai izvēlētos desmito dziesmu, Latvijas televīzija piedāvās ceturto pusfinālu, tā saukto otrās iespējas kārtu, kad visas dziesmas tiks spēlētas vēlreiz, un tieši skatītāji ar savu balsojumu noteiks desmito dziesmu, kas skanēs finālā. "Nedēļu pirms fināla mēs nezināsim visas fināla dalībnieces," Iveta smejas. Viņasprāt, skatītājiem šāda kārtība varētu šķist interesanta, tāpat kā iespēja 28.februārī izlemt, kura dziesma pārstāvēs Latviju lielajā Eirovīzijas konkursā Maskavā.

Starp citu, arī lielais konkurss piedzīvo diezgan lielas pārmaiņas — 12. un 14.maijā būs pusfināls, 16.maijā notiks lielais fināls. "EBU šogad mainījis noteikumus, kas saistīti ar uzvarētājdziesmas noteikšanu. Līdz šim balsoja tikai TV skatītāji, un mēs ar interesi gaidījām, ko Grieķija iedos Kiprai vai kā balsos Īrijas vai Lietuvas latvieši, tagad daļu balsu dos skatītāji un daļu — žūrija, kas strādās šeit uz vietas, televīzijā. 16.maijs būs pirmā reize, kad redzēsim, kā konkurss notiek tad, kad tam uzliek mazliet citus rāmjus. Tas, iespējams, izslēgs līdz šim tik populāro reģionālo balsošanu. Man šāds risinājums šķiet ļoti saprātīgs.