Ints Teterovskis - no "Koru kariem" pirmos izbalsoja pašus spēcīgākos korus

Tērpies jakā ar kapuci un sporta kurpēs, Ints ap desmitiem no rīta Vecrīgā vairāk atgādina pēc brokastu bulciņām izskrējušu datoriķi, nevis, piemēram, cilvēku, kura darba dienas kārtībā ir Mālera 8. simfonijas atskaņojuma organizēšana "Arēnā Rīga". Ārēji atbrīvots, bet tajā pašā laikā pietiekami uzmanīgs viņš ir arī mūsu sarunas laikā un cita starpā atklāj: "Es ar to nelielos, bet neesmu grāmatu lasītājs, man patīk lasīt cilvēkus." Un tā, dzerot kafiju, mēģinu ielūrēt kādā no viņa paša personīgās grāmatas lappusēm, miksējot kopā nopietno ar pieklājīgu paflirtēšanu par dzīvi un TV šoviem.

Aiziet spēcīgākie?

Tobrīd "Koru karos" vēl zināmi tikai divi izbalsotie — Arņa Medņa un Chilli pārstāvētie kolektīvi, par kuriem Ints saka — šovu atstājuši abi spēcīgākie kori. Un te esot interesanta atšķirība salīdzinājumā kaut vai ar deju šoviem, kur skatītāju balsojums visbiežāk apgrieza kājām gaisā žūrijas vērtējumu — šeit tas gandrīz viens pret vienu sakrīt.

Atgādinu, ka no Inta Teterovska visi gaidīja tādu otru Daņiļēviču — Bargo tiesnesi, bet viņš pats to komentē šādi: "Ai, nē, galīgi nepiekrītu. Man vispār vērtēšana nepatīk, bet es cenšos vērtēt konkrētu reizi un konkrētu dienu. Mazāk par septiņi neesmu ielicis, un tas ir labi. Cenšos, lai no manas puses būtu objektīva kritika. Domāju, ka uzvarētāju beigās noteiks skatītāju balsojums. Sākumā šķita, ka balsos pilsēta par pilsētu, un te Rīgas koriem bija paredzamas problēmas, jo rīdzinieki ir izlutināti TV skatītāji un kūtri balsotāji, bet, izrādās, tomēr liela nozīme ir arī līderiem. Olga ir izbraukājusi vai visu Latviju, Akurātere ir Akurātere, un no šī viedokļa viņu un Dzintara Čīčas pieredzi nevar salīdzināt."

Spēt izdarīt neiespējamo

Zinot Inta nemierīgo dabu un arī to, ka viņš joprojām ir drusciņ "traks", kādā šovā vēl mēs viņu varētu ieraudzīt kā dalībnieku? "Droši vien tas būtu kaut kas tāds, ko cilvēki parasti grib skatīties, un parasti skatās vai nu pašiem tuvu un saprotamu tēmu, vai arī par interesantiem cilvēkiem. Tas, kur es varētu piedalīties, droši vien būtu kas sportisks... Varbūt kāds ekstrēms šovs, jo man patīk spēt izdarīt to, kas šķiet neizdarāms. Protams, ne gluži tādi šovi, kur jāēd tārpi."

Cik lielā mērā Intam ir nozīmīgs citu vērtējums, kaut vai šobrīd modīgie komentāri internetā, kas pārvērtušies teju par nacionālo sērgu? "Es pat īsti nezinu, kuri ir tie portāli, kas jāmeklē, un vispār — kāpēc man būtu jālasa anonīmu cilvēku rakstītais? Kaut gan ir bijušas saspringtas situācijas, kā tas bija Rīgas svētku laikā, kad, komentārus lasot, gribēju saprast, kā tobrīd viss izskatās no malas."

Vai tas nozīmē, ka arī iepazīšanās internetā nav domāta Intam? (To jautāju, atceroties Inta spārnotās frāzes presē par to, ka viņam vieglāk būtu dzīvot ar harēmu, jo viena sieviete — tā ir pamatīga atbildība.)

Pirmā atbilde par iepazīšanos virtuālajā tīmeklī: "Nē, noteikti nē". Tad, mirkli padomājis, viņš piebilst: "Bet, no otras puses, kāpēc gan ne? Un es pat varu iedomāties, kādēļ mūsdienās tas ir tik populāri. Tā ir citas vides meklēšana, jo ikdienā cilvēku loks, ar kuriem fiziski kontaktējamies, samazinās. Spilgts piemērs ir bulvārprese — tur nemitīgi parādās bildes un raksti, kur aktieri ar aktieriem mainās pāriem, un ar mūziķiem tas pats.

 Turpinot par mūziķiem, varu teikt, ka šī sfēra ir ārkārtīgi prasīga pret attiecībām, un tas nav kaut kas tāds, ko iesācis vari pamest. Tēlaini runājot, savai Mūzai nevari pateikt — paklau, tu tagad drusciņ pagaidi, jo man ir kaut kas darāms, bet es vēlāk atgriezīšos pie tevis atpakaļ. Ar viņu ir jādzīvo visu laiku — tas ir tāds režīms, kas var sākties ļoti agri un nebeigties nekad." (Un te es iedegos sievišķīgā ziņkārē: nez kāda varētu izskatīties Inta Teterovska Mūza — vai ļoti sievišķīga, vai arī, tieši otrādi, piemēram, kultūriste ar absolūto muzikālo dzirdi?) Ints smaidot atteic, ka viņam šajā ziņā nav konkrētas personificētas vīzijas: "Varbūt arī tāpēc, ka vizuālais aspekts, bildes un sejas man nav tas svarīgākais."

Nu gan, vai arī sievietes viņš izvēlas, neskatoties uz seju? "Nē, nu protams, tas piesaista uzmanību, bet nav būtiski." Kā jaušat, mēģinu izzināt, kāda sieviete varētu atrasties līdzās Intam Teterovskim. "Te laikam jāatgriežas pie tā, ko es teicu par Mūzu..."

"Vai tas nozīmē, ka arī gultā jūs esat trijatā?" ātri iestarpinu. Ints ievelk elpu un tad nopūzdamies nosaka: "Skaidrs, tāds arī būs virsraksts..."

Un ko man tagad darīt? Izvēlos mainīt tematu un atgriezties pie mūsu sākumtēmas — dziedāšanas. "Es visiem nebeidzu vien atkārtot, ka dziedāšana — tas ir psihofizisks process. Cilvēks dzied, kad labi jūtas, — tā ir tāda dzīves filozofija, un tajā pašā laikā tas ir visjaukākais veids, kā pašam sevi iepriecināt!" Pie šīs skaistās atziņas mēs arī paliksim.