Vijas Artmanes izvadīšana mūžībā paredzēta trešdien
Mūžībā aizgājušās izcilās latviešu aktrises Vijas Artmanes izvadīšana paredzēta trešdien, informēja Latvijas Pareizticīgās baznīcas Preses dienests.
Artmanes izvadīšana notiks Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Plkst.8 sāksies Dievišķā liturģija par jaunaizmigušo, no plkst.9.30 līdz 11 - tautas atvadīšanās. Plkst.11 sāksies apbedīšanas kārta, kuru vadīs Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.
Latvijas Pareizticīgā baznīca, tās virsgani, svētkalpotāji, mūku kārtai piederīgie un laicīgie ļaudis izsaka līdzjūtību Artmanes tuviniekiem, draugiem un visai Latvijas tautai.
Kā ziņots, sestdien, 11.oktobrī, 79 gadu vecumā mūžībā aizgājusi izcilā latviešu aktrise Vija Artmane.
Artmane ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Dēvēta par latviešu teātra leģendu un simbolu, par teātra karalieni.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Vija Artmane (īstajā vārdā Alīda Artmane) dzimusi 1929.gada 21.augustā Tukumā. Kopš Dailes teātra studijas beigšanas 1949.gadā Artmane mūža lielāko daļu bija Dailes teātra aktrise.
Režisora Eduarda Smiļģa vadībā Artmane ir tēlojusi nozīmīgas lomas klasiskajā repertuārā - Raiņa Leldi lugā "Spēlēju, dancoju", Laimdotu "Ugunī un naktī", Āriju "Indulī un Ārijā", Mirdzu Aspazijas "Vaidelotē", Džuljetu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", Ofēliju Šekspīra "Hamletā". Artmane ir bijusi arī Nastasja Fiļifovnu Dostojevska "Idiotā", Ieva Blaumaņa "Indrānos", Monahova Gorkija "Barbaros", Arkadina Čehova "Kaijā", Maksina Fouka Viljamsa lugā "Leguānas nakts", Elizabete Bruknera lugā "Elizabete, Anglijas karaliene".
Jaunajā Rīgas teātrī Artmane ir atveidojusi veco grāfieni Puškina "Pīķa dāmā".
Kopš 1956.gada Artmane ir redzama arī uz kinoekrāna. Viņa tēloja Daci filmā "Kā gulbji balti padebeši iet", Māru "Vētrā", Soņu filmā "Dzimtas asinis", Kristīni "Purva bridējā", Onu filmā "Neviens negribēja mirt", Džūliju Lamberti "Teātrī".
Ģimenē kopā ar aktieri Artūru Dimiteru Artmane ir uzaudzinājusi divus bērnus - dziesminieku Kasparu Dimiteru un mākslinieci Kristiānu Dimiteri.
1969.gadā viņai piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukums. Viņa saņēmusi vairākas teātra balvas, tostarp "Spēlmaņu nakts" teātra balvu par mūža ieguldījumu, kā arī Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Izcilā aktrise saņēmusi ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu latviešu teātra un kino mākslā.