Graubas spēlfilmu "Rīgas sargi" virza "Oskara" balvai

Oskara balvai izvirzīta režisora Aigara Graubas veidotā spēlfilma "Rīgas sargi".

Matīsa stāstīja, ka Latvija atkal pieteikusi savu filmu balvai, lai veicinātu Latvijas filmu atpazīstamību pasaulē un iedibinātu regulāru Latvijas filmu izvērtēšanu starptautiskā līmenī. 1992.gadā balvai tika pieteikta Jāņa Streiča filma "Cilvēka bērns".

Septembrī ar Kultūras ministrijas rīkojumu tika nodibināta ekspertu komisija, kas secināja, ka vienam no ASV Kinoakadēmijas nosacījumiem atbilst trīs spēlfilmas - Aleksandra Hāna veidotā filma "Jāņu nakts", Graubas - "Rīgas sargi" un Jāņa Norda veidotā filma "Amatieris".

17.septembrī ekspertu komisija, kurā darbojas Valsts kultūrkapitāla fonda Filmu nozares eksperte Benita Sarma, režisors Dž.Dž.Džilindžers, komponists Zigmars Liepiņš, aktrise Rēzija Kalniņa, kinožurnāliste Kristīne Matīsa un komisijas priekšsēdētājs Bruno Aščuks, vienbalsīgi nolēma "Oskara" balvai virzīt filmu "Rīgas sargi".

Latvijas valsts 90.jubilejas svinību laikā apritēs gads kopš filmas "Rīgas sargi" pirmizrādes, un šī gada laikā filma ar panākumiem izrādīta gan Latvijā, "gan Eiropā, ASV un Austrālijā".

Šogad Latvijas valsts dzimšanas dienā un visas svētku nedēļas garumā filmas autori sadarbībā ar Nacionālo Kino centru aicina uz "Rīgas sargu" seansiem skatītājus pat vistālākajos Latvijas novados un vismazākajos ciemos. Aicinājumam jau atsaukušies vairāk nekā 220 kultūras nami un tautas nami visā Latvijā, katrs no tiem saņems filmas DVD, ko demonstrēt svētku seansā, informēja Matīsa.

Prognozes liecina, ka līdz ar šiem svētku seansiem "Rīgas sargu" skatītāju kopējais skaits varētu pieaugt līdz 300 000, un tas ir pirmais solis Nacionālā kino centra topošajā stratēģijā "Uz miljonu piecos gados", kas tiks izstrādāta nozares seminārā šā gada nogalē.

Spēlfilma "Rīgas sargi" stāsta par 1919.gada notikumiem. Pirmais pasaules karš ir beidzies. Mārtiņš, kuru tēlo aktieris Jānis Reinis, ir noguris un tikko atgriezies no Pirmā pasaules kara, kur viņš sevi pierāda kā drošsirdīgu un labu karavīru. Pēc daudziem gadiem, kas pavadīti, karojot svešumā, viņš atgriežas Latvijā pie līgavas Elzas. Viņš nenojauš, ka izšķirīgā cīņa - gan par Elzas sirdi, gan par jaundibināto Latvijas valsti - vēl tikai priekšā.

Vācu karaspēks krievu virsnieka Pāvela Bermonta vadībā grasās sagrābt Rīgu, un šķiet, ka vienīgā Latvijas cerība iepretī vācu pārspēkam ir sabiedroto valstu atbalsts. Taču Mārtiņš ar saujiņu drošsirdīgo ir gatavs cīnīties. Rīgas sargu varonība nostiprina ticību Latvijas valstij gan pašu zemē, gan ārvalstīs.