Lato Lapsa par deputātiem, kurus sit ar rabarberiem un iegrūž jūrā...

Lato Lapsas, Sandra Metuzāla un Kristīnes Jančevskas grāmatas „Mūsu vēsture: 1985 – 2005” jaunajā, nupat iznākušajā otrajā sējumā atrodami ne tikai nopietnu norišu apraksti, bet arī pikanti stāstiņi. To vidū – kā bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sūdzējās policijai par to, ka bijusī sieva viņu dauzījusi ar... milzīgiem rabarberu kātiem,  un kā deputāts Arvīds Ulme, bēgot no bandītiem, iekrīt jūrā...

Jau grāmatas ievadā tiek ieskicēts tās apskatīto tēmu loks: „Kurš bija īstais sertifikātu tēvs? Kāpēc Latvija brīnumainā kārtā nepazaudēja blēžiem uzdāvinātos 400 miljonus? Kurš izstrādāja lielās pievākšanas shēmas – „Huseins” vai tomēr „Stjopa”? Kuri policijas darbinieki paspēja izņemt naudu no grūstošajām naudas vkladčiku firmām un vai to bizness tiešām bija viena vienīga blēdība? Kā tur īsti bija ar tiem Zīgerista banāniem? Vai par vislielākajiem muļķiem mūs tiešām uzskatīja pirmie populisti, bet varbūt tomēr Latvijas Mobilais telefons?

Kurš izdomāja „zilo brālību”? Kā tika izdomātas elegantākās prihvatizācijas shēmas? Cik Latvijas spiegu patiesībā noķēra krievi? Kāpēc mēs neīstenojām šitake sēņu megaprojektu, kam Latviju ar rāvienu vajadzēja iecelt ekonomikas lielvalstu vidū? Kurā pasaules malā devītais vilnis gandrīz apraka mūsu kaismīgāko dabas draugu, kurš dzelmē meklēja patvērumu no sekotājiem? Kāpēc sākās pirmais mafijas karš Latvijā, un vai tas patiešām bija pirmais?”

Šis ir jau otrais „Mūsu vēstures” sējums, bet saistošu jautājumu, kā redzams, kļūst tikai vairāk. Par laimi, arī atbilžu un sen aizmirstu faktu, kuri grāmatā no jauna tiek celti dienas gaismā. Simbolisks šajā ziņā ir arī izvēlētais grāmatas vāka risinājums: lai gan ļoti liela daļa interneta aptaujas dalībnieku balsoja par vāka foto, uz kura bija redzams vēsturiskais tautas mītiņš tagadējā 11. Novembra krastmalā, autori un izdevēji izvēlējās citu foto, kas daudz labāk atspoguļo grāmatā atrodamo patieso un „nepieķemmēto”, kaut daudziem varbūt netīkamo mūsu visu kopējo vēsturi, - neapšaubāmi vēsturisko dienu, kad bijušais VDK virsnieks, lielas tautas daļas neieredzētais Juris Bojārs Saeimas zālē ieveda nākamo Latvijas Valsts prezidenti, vēl lielākas tautas daļas mīļoto Vairu Vīķi-Freibergu.

„Mūsu vēstures” otrā sējuma varoņu skaits jau tuvojas pusotram tūkstotim (pirmajā sējumā bija „tikai” nepilns tūkstotis), bet satura rādītājs runā pats par sevi: privatizācija un sertifikāti, G-24 kredīti un mafijas kari, ebreju jautājums un interneta pirmsākumi, „humpalas” un neveiksmīgais Latvijas tēls, degvielas krīze un trubas izsusēšana, spiegu spēles un čekas mantojums, ierēdņu dzimšana un ārzemju gudrinieku plūdi, populistu solījumi un politiskās ābeces mīklas – tas viss un vēl daudz kas vairāk.

Papildus tam grāmatā publicēta arī virkne vēl nekad neredzētu vai sen piemirstu dokumentu: Augstākās padomes slepenais lēmums par mūsu valsts pirmajiem drošībniekiem un uz Maskavu sūtītās VDK šifrogrammas par notikumiem Latvijā 1987. gadā, pilns Ivana Haritonova atbalsta vēstules parakstītāju saraksts un smieklīgais tests, kurš ļāva cilvēkam kļūt par pilntiesīgu Latvijas valsts ierēdni, pilns LPSR VDK 80. gadu štata darbinieku saraksts un cits ilgi slēpts uzskaitījums, kurā minēti visi bēdīgi slaveno G-24 kredītu saņēmēji, visbeidzot – mūsu nu jau bijušās prezidentes atklāsmes par aizraušanos ar misticismu un ezotēriskajām mācībām.

Grāmatas autori, Lato Lapsa, Sandris Metuzāls un Kristīne Jančevska, izsaka visdziļāko pateicību gan visiem tiem lasītājiem, kuri izteica savu viedokli pēc pirmā sējuma iznākšanas, gan tiem, kas sekoja interneta portālā TVNET publicētajiem otrā sējuma fragmentiem un uz nebēdu papildināja, koriģēja, piepalīdzēja un atcerējās, lai „Mūsu vēstures” otrais sējums būtu maksimāli precīzs un pilnīgs.

Plašāka informācija par „Mūsu vēstures” otro sējumu no 6. septembra būs atrodama grāmatas interneta mājas lapā www.musuvesture.lv.