Rīgas dejojošā seja Marijas kundze (VIDEO)

Vecrīgā, pie Līvu laukuma, Mariju var sastapt no aprīļa līdz oktobrim. Jau deviņus gadus. Protams, ja nelīst lietus un nekož salts vējš. Uz taburetītes ar baltu galdautu uzlikts mūzikas atskaņotājs. Blakus, sevī iegrimusi un rokas pacēlusi, ritmiski kustas 73 gadus vecā sieviete. Tā vien šķiet, ka ausīs viņai kāds diktē — dejo, dejo, pagriezies, pagriezies...

Šovasar gan ir notikusi neliela tehniska pārmaiņa — atskaņotājs ir pārsegts ar baltu drānu un pavisam kluss. Dejošanai jāprasa atļauja — kurās dienās no cikiem līdz cikiem Marija dejos. Bez mūzikas varot dejot, cik vēloties, ar mūziku jādabū atļauja un jāmaksā nodokļi. Marija nesaprot: "Nevaru taču dejot bez melodijas. Vienu laiku dejoju, mūzikai skanot austiņās, bet galva sāpēja un es nevarēju griezties. Tagad mūzika skan tikai tik stipri, lai es dzirdētu. Bet baidos, ka domnieki nāks atkal."

Marija ir lietuviete. Padomju laikos strādājusi par celtņa vadītāju un izbraukājusi visu Padomju Savienību, uz dzīvi Rīgā apmetusies 1970.gadā. Ar vīru kopā nodzīvojusi 40 gadu, pirms sešiem gadiem "apglabāju savu vecīti Bolderājas kapos". Tad Marija sakritusies, sabēdājusies, bet paļauties nav bijis uz ko. Sapratusi, ka jārāpjas no bēdu ielejas laukā. Dejošanu pati izdomājusi: "Es mīlu karstasinīgus ritmus. Šogad dejoju vairāk nekā agrāk, jo veselība uzlabojusies. Te tāda vingrošana iznāk — kā īstā sporta zālē!"

Izvaicāta par ienākumiem, Marija smejas: "Man daudz nevajag. Zāles vairs tikpat kā nelietoju. Tik vien, cik atskaņotāja baterijām vajag un kurpēm. Tās dejojot ātri nodilst."

Savu sūtību Marija definē īsi: "Esmu uļičnaja (ielas cilvēks — krievu val.) Brīva un pati sev pavēlniece. Cik būs lemts, tik dejošu, bet tas Dievam vien zināms."