Ernests Gulbis absolūti nevarīgs pret Davidenko

Šorīt norisinājās Olimpiskā tenisa turnīra pirmā spēle, kurā mūsu labākais tenisists, latvietis Ernests Gulbis, ar rezultātu 4:6, 2:6 piekāpās ar 4. numuru izliktajam Krievijas tenisistam Nikolajam Davidenko.

Gulbis uz laukuma izskatījās pagalam savārdzis un nespējīgs koncentrēties, pieļāva kļūdas, un drīzāk izskatījās, ka viņš grib ātrāk tikt prom no laukuma.

Otrā seta vidū Gulbis pat pieaicināja ārstu. Iespējams, ka Ernesta slikto pašsajūtu izsauca nespēja aklimatizēties Ķīnas karstajam un mitrajam klimatam.

Ernests Gulbis pēc zaudējuma olimpiskā turnīra pirmajā kārtā atzina, ka šādos apstākļos spēlējis pirmoreiz, turklāt gatavošanās turnīram nebija atbilstoša, bet pretinieks - šobrīd viens no spēcīgākajiem pasaulē. Taču pēc četriem gadiem Londonā būs nākamās spēles...

«Esmu sarūgtināts par šādu iznākumu, taču sev nav ko pārmest, jo izdarīju to, ko šobrīd spēju. Jau pēc pirmā seta man bija slikta dūša un paaicināju ārstu. Taču spēles laikā neko viņš man palīdzēt nevarēja. Šeit trenējos divreiz dienā pa 40 minūtēm, bet īsti labi vēl neesmu juties. Noteikti iespaidoja tas, ka iepriekšējā turnīrā Sinsinati ilgāk aizspēlējos un šeit ierados vēlāk par daudziem, tāpēc mazāk laika palika aklimatizācijai. Vakarā ātri nāca miegs, no rīta nevarēju gulēt,» pēc spēles pastāstīja Gulbis.

«Šodien nebija karsti, bet bija liels mitrums. Kad nejūties labi fiziski, tad arī serve neiznāk tāda kā parasti. Bet Davidenko spēlēja ļoti labi, maz kļūdījās un paņēma gandrīz visu, ko varēja un vajadzēja. Tenisā olimpiskais turnīrs ir tikai viens no sezonas pasākumiem, tomēr man tas bija viens no galvenajiem, tāpēc esmu sarūgtināts, ka neizdevās nospēlēt tā, kā gribētos. Šīs bija manas pirmās spēles, bet ceru, ka ne pēdējās,» uzsver Gulbis.

- Izskaties vairāk noguris nekā sakreņķējies...
- Nē, pārāk sakreņķējies neesmu. Protams, jebkurš zaudējums ir nepatīkams, taču pirms šīs olimpiādes man tomēr nebija tik daudz laika, lai pienācīgi tai sagatavotos. Ilgāk sanāca uzkavēties Sinsinati turnīrā, līdz ar to sanāca daudz pārlidojumu - no Amerikas uz Latviju, mājās tikai vienu dienu, tad uzreiz uz Pekinu. Gan tas, gan arī tas, ka izloze tomēr nebija tā labvēlīgākā - jau pirmajā kārtā bija jāspēlē pret spēlētāju, kurš tomēr tik daudz nemēdz kļūdīties.

- Kam šodien zaudēji vairāk - Davidenko vai karstumam? Jau pirmajos geimos dvielis bija jāņem pēc katras izspēles...
- Ar Nikolaju ir grūti spēlēt jebkādos apstākļos. Tas tomēr ir pasaules klases tenisists - šobrīd ceturtais pasaulē. Tāpēc es nekādas atrunas nemeklēju. Viņš nospēlēja ļoti labi, es savukārt - ne pārāk, un tas atspoguļojas arī rezultātā.

- Kaut kur citur līdzīgā klimatā ir nācies spēlēt?
- Nē. Pirmoreiz spēlēju Āzijā un šādā klimatā, pirmoreiz man pirms turnīra bija tik daudz pārlidojumu.

- Kā jutās kāja?
- Patiesībā kāja šodien jutās diezgan labi - nesāpēja. Ar kāju ir kā pa viļņiem - brīžiem par to vispār aizmirstu, brīžiem atkal rodas problēmas.

- Kopumā vispār izdevās noķert to olimpisko gaisotni un sajusties, ka esi īpašā sporta notikumā?
- Protams, ka noķēru. Gribu pateikt lielu paldies Latvijas Olimpiskajai komitejai, jo viņi izdarīja visu, lai gan es, gan mans treneris šeit justos pēc iespējas ērtāk. Viss bija lieliski, un ne par ko citu nebija jādomā - tikai par treniņprocesu un pašu spēli. Tā kā pēc iespējas mazāk gribēju mainīt savu pirmsturnīru atmosfēru, izvēlējos dzīvot viesnīcā, bet biju arī olimpiskajā ciematā un visu apskatīju - interesanta pieredze.

- Tad Londonā par medaļām?
- [Smaida.] Nu, labāk neapsteigsim notikumus... Taču domāju, ka pēc četriem gadiem šī pieredze noderēs. Ko tagad? Nākamotrdien dodamies uz Ameriku. Tagad gribu aiziet un izrunāties ar savu treneri - ko mēs vispār darām. Tāpēc tagad uz daudz ko nevaru atbildēt. Taču skaidrs, ka Pekinā ilgāk par vēl vienu dienu neuzkavēšos. Braukšu mājās atpūsties un trenēties, varbūt pat nolemsim lidot uz Ameriku mazliet ātrāk.

Pēc spēles savas domas izteica arī Nikolajs Davidenko:
- Ja godīgi, zinot Ernestu, šodien biju gaidījis smagāku cīņu. Taču šodien daudz ko izšķīra laikapstākļi - liels mitrums. Bumbiņas bija smagas, viņam bija grūti servēt, un līdz ar to arī daudz sliktāka kontrole. Šeit tomēr ir ļoti svarīgi pareizi aklimatizēties, jo apstākļi telpās un ārpusē ievērojami atšķiras. Ja nerīkojas ar apdomu, jau pēc desmit minūtēm atklātā stadionā var nogurt, un tad spēlēt vairs nav iespējams. Biežāk jāuzturas ārā, lai pierastu pie šiem apstākļiem.