Kā svinēsim Jāņus?

Lai gan pirmajā acumirklī ideja – svinēt Jāņus pilsētā šķiet teju vai nepieklājīga, aptaujājot paziņas, nācās secināt – aizvien vairāk latviešu dod priekšroku tieši šādam vasaras saulgriežu nakts sagaidīšanas modelim.

Komforta vilinājums

Argumenti par labu svinēšanai pilsētā ir visdažādākie. Vienai daļai jāņabērnu obligātie izbraukumi saistās ar nepatīkamām atmiņām, kā ieganstus minot: lija lietus, visi apdzērās, odi, netīrība, antisanitāri apstākļi ar tam sekojošu rota vīrusu, alerģiju vai siena drudzi, transporta sastrēgumi un nevēlēšanās sēsties pie auto stūres dienā, kad ir pietiekami liela iespēja sadurties ar pretimbraucēju kunga prātā.

Nav mazsvarīgs arī tas apstāklis, ka Latvijas pēdējo laiku valdības ir ļoti skopas uz brīvdienām, bet kalendārs iekārtojies tā, ka liekas brīvdienas nespīd. To, cik vērta ir šāda pārspīlēta strādīguma politika, var pārliecināties katrs, kas pirms un pēcsvētku dienās savā naivumā cer nokārtot lietas valsts iestādēs – īsās darba dienas, bildītes ar manāmi iesārtušiem, smaidīgiem un nevaļīgiem abu dzimumu ierēdņiem un zemē nomests laiks ir vienīgais guvums no šāda pasākuma. Varbūt valdībai reiz vajadzētu paraudzīties to privāto darba devēju virzienā, kas sapratuši, ka noballējies un paģirains darbinieks nav darbinieks, jau gadiem pasludina Jāņu un Ziemassvētku nedēļu par brīvdienām.

Vēl daļa apgalvo, ka nesaista tradicionālie sieru, sieru, Jāņa māte vai, diessargi, banālie stāsti par papardes zieda meklējumiem, kas, šķiet, mūsdienās tiek tiražēti publikai ar īpašām vajadzībām. Kāda jauna un emancipēta dāma pamatoti iebilda – neskaitāmie sentēvu ticējumi ir vienkārši anahronisms, īpaši muļķīgi esot tie, kas saistīti ar izdaudzināto Jāņu seksualitāti – ja nu obligāti jāzaudē vainadziņš, tad kādēļ naktī, mežā, papardēs, asinskāru ērču un odu ielenkumā ar iereibušu kavalieri?

Auksts alus, civilizācijas piedāvātais komforts un svaigas uzkodas no ledusskapja – tas varbūt neskan patriotiski, bet gana pievilcīgi, lai izšķirtos – šogad Jāņus svinēsim pilsētā.

Kā svinēt?

Galvenā problēma, ar ko saskaras mūsdienu jāņabērni, ir tā, ka lietas un izdarības, kas senāk īpaši tika saistītas ar gada īsākās nakts sagaidīšanu, mūsdienās pieejamas ikdienā. Patiesi, lai nobaudītu īpašos Jāņu ēdienus un dzērienus, nudien nav jātaupās 23. jūnija vakaram – jebkurš vidusmēra pārtikas lielveikals piedāvā to visu ik dienas un lielā izvēlē. (Turklāt nav noslēpums, ka pirmsjāņu iepirkšanās drudzī pirktie jāņusieri mēdz būt krietni vien negaršīgāki, bet alus tāds, kas iestāvējies noliktavās.)

Īpašo Jāņiem raksturīgo elementu vidusmēra pilsētnieks tāpēc cer sagaidīt no savas pašvaldības. Tā nebūt nav tipiska patērētājsabiedrības locekļa reakcija. Tradīcija sakopt apkārtni, lai netiktu aplīgots, ir sena kā pati pasaule. Tāpat būtu gauži dīvaini iedegt Jāņu nakts ugunskuru daudzdzīvokļu māju kopējā pagalmā, par kurināmo izmantojot pārīti turpat nocirstu sudrabegļu un avīžu kiosku piedevām. Piekrītiet, tas ir vandalisms, nevis tradīciju ievērošana. Tāpēc sevi cienoša pašvaldība laikus domā par Jāņu nakts sagaidīšanu savā pilsētā, to labi apliecina arī redakcijas e-pasts šajās dienās. Pasākumi estrādēs, zaļumballes, kopīgas jāņugunis, svētku koncerti vijas nebeidzamā virtenē. Piedāvājums ir tik liels, ka nav jēgas kaut ko īpaši izcelt, jo katrs pats pēc savām iespējām un vēlmēm var atrast labāko variantu.

Rīga Jāņus šogad oficiāli sāka gaidīt vakar, kad notika ielīgošanas svētku cikla Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos pirmais pasākums Torņakalnā, J. Akuratera un O. Vācieša muzeju dārzos, kas vainagojās ar uguns plosta iedegšanu Māras ezerā. Šogad Jāņu sagaidīšanas koncepcijā ieviesušies jauni un pamanāmi vaibsti. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Rīgas Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle – pilsētnieki paši zina, kur un kā svinēt, tāpēc uz Jāņu atzīmēšanu viņi nav skubināmi – līdz ar to galvenais akcents likts uz ielīgošanas pasākumiem, kuri šogad tiecas aptvert visu Rīgu, nevis tikai tradicionālo Zāļu tirdziņu Doma laukumā (protams, būs arī tas). Šis gads zīmīgs ar to, ka pirmo reizi ticis rīkots tradicionālo svētku pasākumu konkurss. Kā teica D. Čivle "tā ir iespēja rīkotājiem piedāvāt savas idejas, toties konkursa komitejai tā ir iespēja atrast jaunas un rīdziniekiem saistošas svētku idejas, kā arī to praktisko risinājumu". Viens no galvenajiem akcentiem Jāņu ielīgošanā ir Saulgriežu ugunis, kas šogad tiks degtas jau septiņos Rīgas kalnos. Ja palūkojamies programmā, redzams, ka šoreiz katram ir iespēja izvēlēties ne vien sev tīkamāko Rīgas kalnu, bet arī izdevīgāko datumu ielīgošanai.

Svētki nāk!

Nedēļas nogalē svētku tuvošanos jutīsim aizvien vairāk. Vakar Rīgā desmit vietās – pirmo reizi nevis tikai pilsētas centrā, kā tas bijis līdz šim, bet gan visās priekšpilsētās – sāka uzstādīt Jāņiem veltītus vides objektus. To koncepcija šogad uzticēta māksliniecēm Ievai Riekstiņai un Ilvai Kalnrozei, kurām tas ir pirmais lielākais publiskais projekts. Ar I. Kalnrozi Neatkarīgajai izdevās sazināties brīdī, kad viņa saskaņoja objekta uzstādīšanas vietu Vidzemes priekšpilsētā. Māksliniece pastāstīja, ka ieceres pamatā ir tradicionālās Jāņu vērtības – no koka veidotais piecus metrus augstais objekts simbolizēs Jāņu ugunskuru – stabu, tā galā tiks uzstādīts vainags kā saules un auglības simbols. I. Kalnroze izteica cerību, ka brīdī, kad šis Neatkarīgās numurs nonāks pie lasītājiem, objekti jau būs apskatāmi dabā.

Savukārt nākamceturtdien Kronvalda parkā dienas garumā notiks namdaru svētki – konkurss Namdaris līgo. To laikā namdari ne vien sacentīsies, kurš uzbūvēs labāko lapeni, bet arī katram interesentam būs iespējas saņemt attiecīgo konsultāciju.