Ekspremjeram Kalvītim šodien jubileja! Sveicam!

Viens no Tautas partijas lokomotīvēm - Aigars Kalvītis šodien atzīmē 42. šupuļsvētkus. Portāls Vipi.lv sveic jubilāru!

Aigaram un Kristīnei Kalvīšiem ir 3 dēli: Kārlis, Rūdolfs un Roberts.

Aigars Kalvītis pa karjeras kāpnēm uz augšu virzījies ļoti strauji. No vienkārša slaucēja un traktorista Kalvītis ātri vien izaudzis līdz augstu aprindu līmenim un mērķtiecīgi arī virzījies valsts politikas gaiteņos.

Fotogalerijā Aigars Kalvītis ar kundzi 2006.gada Saeimas vēlēšanu naktī.

Uzziņai:

augstākā izglītība:

1984- beidzis Rīgas 41.vsk

1992- beidzis LLU, Ekonomikas fak., lauksaimniecības ekonomikas bakalaurs

1995- Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ekonomikas zinātņu maģistrs

1995- stažējies Viskonsinas universitātē, ASV

beidzis pārtikas rūpniecības biznesa vadības maģistra kursu Īrijā

dienējis kara flotē

1990-1991 traktorists un slaucējs saimniecībā Zviedrijā

1992-1994 SIA "Agro biznesa centrs" direktors

bijis AS "Zemgales piens" valdes priekšsēdētājs

1995- iecelts par "Jelgavas Piena kombināta" valdes priekšsēdētāju; nepanākot apvienošanos ar "Rīgas Piena kombinātu", no šī amata atteicies

1994-1998 Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības valdes priekšsēdētājs

1998.10.- ievēlēts 7.Saeimā

7.Saeimas Budžeta un finansu komisijas loceklis, 7.Saeimas Revīzijas komisijas loceklis

1998.12.- atstājis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja amatu sakarā ar ievēlēšanu Saeimā (viņā vietā šo amatu ieņēmis J.Skvarnovičs)

1999.1.- izvirzīts "Lattelekom" darbības izvērtēšanas parlamentārajā komisijā

1999.7.- Saeima apstiprinājusi par Zemkopības ministru A.Šķēles valdībā

1999.7.- uz laiku, kamēr pildīs ministra pienākumus, noliek Saeimas deputātu mandātu

1999.9.- Saeima apstiprinājusi par Reģionālās attīstības padomes locekli

2000.5.- Saeima apstiprinājusi par ekonomikas ministru A.Bērziņa valdībā

2000.5.- apstiprināts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju un valsts pilnvarnieku

2002- LR Ekonomikas ministrija, ministrs; BO VAS "Privatizācijas aģentūra", valsts pilnvarnieks, padomes priekšsēdētājs; BP VAS "Latvijas Attīstības aģentūra", valsts pilnvarnieks, padomes priekšsēdētājs; SSO "Latvijas Jaunatnes hokeja centrs", valdes loceklis; SSO Apvienība "Latvijas Hokeja federācija", valdes loceklis; SO hokeja skola "Aisbergs", valdes priekšsēdētājs; Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis; Tautas partija, valdes loceklis; Latvijas Jaunatnes un bērnu hokeja līga, valdes priekšsēdētāja vietnieks

2002.10.- ievēlēts 8.Saeimā

2002.11.- ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Saeimas Saimnieciskajā komisijā

2002.12.- ievēlēts par Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju

2002.12.- ievēlēts par Latvijas Hokeja federācijas valdes locekli

2003.1.- atcelts no Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļa amata

2003.2.- Ministru kabinets atcēlis no Ventspils ostas valdes locekļa amata

2004.11.- Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga uzticējusi sastādīt valdību

2004.12.- Saeima ar 75 deputātu balsīm apstiprināja Aigara Kalvīša veidoto valdību; Latvijas Republikas Ministru prezidents

2004.12.- nolicis 8.Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr pilda Ministru prezidenta pienākumus

2006.10.- ievēlēts par 9.Saeimas deputātu

2006.11.- Valsts prezidente V.Vīķe Freiberga uzdevusi nākamās valdības veidošanu

2006.11.- Saeima apstiprinājusi Aigara Kalvīša veidoto valdību; Latvijas Republikas Ministru prezidents

2007.12.5.- iesniedz Valsts prezidentam Valdim Zatleram demisijas rakstu, kurā teikts, ka valdība atkāpjas

2007.12.20.- atjaunojis Saeimas deputāta mandātu

2008.1.17.- ievēlēts Tautsaimniecības komisijā un Nacionālās drošības komisijā

Politikā:

1998- Tautas partijas Lauksaimniecības un lauku vides komitejas vadītājs

1998.4.- parakstījis Tautas partijas manifestu

1998.10.- kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta

2000.5.- Tautas partijas 3.kongresā ievēlēts partijas valdē

2002.10.- kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta

2004.2.- TP iesniegtā finansu deklarācija par 2003.g. liecina, ka kopumā ziedojis partijai Ls 5000

2004.11.- Tautas partija izvirzījusi par kandidātu Ministru prezidenta amatam

2006.10.- kandidējis 9.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta

2006.12.- Tautas partijas kongresā uz četriem gadiem ievēlēts par Tautas partijas priekšsēdētāju

Gadījušies arī tiesu procesi un skandāli:

2000.9.- bez Privatizācijas aģentūras padomes akcepta apstiprinājis PA valdes locekļa amatā A.Ozolnieku, par ko saņēmis asus pārmetumus no TB/LNNK pārstāvjiem

2000.9.- Saeima noraidījusi sociāldemokrātu iesniegto pieprasījumu par ekonomikas ministra A.Kalvīša rīcības likumību, bez saskaņošanas ar LPA padomi ieceļot PA valdē A.Ozolnieku

2000.11.- prese ziņo, ka Kalvītis esot reģistrēts kā piena produktu pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairies" amatpersona, kas ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu; vēlāk atklājās, ka Saeimas deputāta un ministra amatus apvienojis ar darbu divos privātuzņēmumos – "Baltic Food" un "Valrit" –, un vienā no tiem – AS "Valrit" – pat sev piešķīris atalgojumu

2000.12.- Ģenerālprokuratūra atteikusies ierosināt krimināllietu, jo neesot pamata Kalvīša sodīšanai (pārbaudē konstatēts, ka Kalvītis no amatiem uzņēmumos "Baltic Dairies" un "Baltic Food" atbrīvots laikus, tikai lēmumi par to attiecīgām instancēm nosūtīti krietni vēlāk)

2001.2.- Saeima noraidījusi sociāldemokrātu ierosinājumu izteikt neuzticību ekonomikas ministram sakarā ar "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesa sagatavošanā pieļautajiem likumpārkāpumiem

2001.5.- Saeima noraidījusi neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram sakarā ar "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesa virzību pretrunā valsts tautsaimniecības interesēm

2001.11.- ierosinājis atcelt Jāni Nagli no Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata (ņemot vērā dienesta izmeklēšanas gaitā atklātos procesuālos pārkāpumus, Naglim vadot aģentūras darbu - veicot maksājumus SIA "Lattelekom" lietā); Ministru kabinets atbalstījis Kalvīša ierosinājumu

1998.11.- valsts amatpersonas deklarācijā norādījis: Nekustamie īpašumi: Dzīvoklis Jelgavā, S.Edžus 15; zeme, 0,29 ha Engures pag., Tukuma raj.; Parādsaistības: Ls 1200, SIA "Baltic Foods"; Piederošās kapitāla daļas uzņēmumos un vērtspapīri: SIA "Baltic Foods" 12 daļas, Republikas laukums 2, Rīga, daļas; SIA "Vienotais apgādes centrs", 96 daļas, Bauskas ielā 180, Rīga, daļas; AS "Latvijas lopkopis un piensaimnieks", 2 akcijas, Bauskas ielā 180, Rīga, akcijas; AS "Valrit", 2 akcijas, Rīgas ielā 93a, Valmiera, akcijas; Skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi: Ls 6000; USD 1000, Hansabank; SEK 14 000, Hansabank; 6,8 privatizācijas sertifikāti

2002- Īpašumi un kapitāla daļas: Zeme Tukuma raj., Engures pag., Klapkalnciems; a/m Mazda Premacy izlaides gads 2001., reģistrācijas gads 2001. (kopīpašums); SIA "Baltic Foods" 12 daļas par 12000 LVL; bezskaidras naudas uzkrājumi Hansabank Latvia 22129,52 LVL, 3845,40 SEK, 10936,53 USD; skaidras naudas uzkrājumi 3000 LVL, 3100 USD, 2200 EUR; privatizācijas sertifikāti 8,46.

2003.3.- valsts amatpersonas deklarācijā par 2002.g. norādījis: nopelnījis Ls 39 113, Valsts kancelejā - Ls 7377, Latvijas attīstības aģentūra - Ls 1020, VAS "Privatizācijas aģentūra" - Ls 11 210, Ventspils Brīvostas pārvalde - Ls 16 179, Saeima - Ls 1638, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atmaksātās pārmaksātās sociālās iemaksas - Ls 1 687; skaidras naudas uzkrājumi - Ls 1400 un USD 3500, A/S "Hansabanka" noguldīti Ls 10 789 un USD 14 473, "Nordea bank" noguldīti Ls 18 916, USD 4650 un EUR 176, pieder 12 kapitāla daļas Ls 12 000 vērtībā SIA "Baltic Foods", septiņas daļas Ls 700 vērtībā SIA "Agro centrs" un astoņi privatizācijas sertifikāti, īpašumā ir zeme Tukuma rajonā

2007.12.- valsts amatpersonu deklerācijā iesniedzis, ka bankā tur 85 679,87 Ls, 9658,34 ASV dolārus un 10 376,30 eiro skaidrā naudā. Pieder 0,512 hektāri zemes Tukuma rajona Engures pagasta "Kalvītēs", kā arī dzīvojamā māja un saimniecības ēka šajā pagastā. Īpašumā 2007.gadā bijušas septiņas SIA "Agro centrs" kapitāla daļas 700 latu vērtībā un AS "Latvijas Krājbanka" uzkrāti 8,46 privatizācijas sertifikāti.