"Komiķi nenoveco, jo viņiem ir velns sirdī..."

 “Komiķi nenoveco, jo viņiem ir velns sirdī. Tikai ar gadiem viņi kļūst dievišķīgi gudri”  /Andris Jakubāns/

Sestdien Ogres estrādē notika tautā mīlētā aktiera un dziesminieka Edgara Liepiņa atceres pasākums "Ārprāc 2008".

Liepiņš jau trīspadsmito gadu atdusas Skultes kapos. Viņa talants bija tik spilgts, ka to aizmirst grūti, tādēļ katru gadu viņa līdzcilvēki, draugi un talanta cienītāji sanāk kopā, lai atcerētos Edgaru Liepiņu.

Pasākumā piedalījās Raimonds Pauls, Liene Šomase, Rita Trence, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Nacionālā teātra aktieru ansamblis "Drama", ansamblis "Belacord", grupa "Labvēlīgais tips", Svetlana Bless, Pēteris Liepiņš, Ēriks Hānbergs un daudzi citi.

Edgars Liepiņš dzimis 1929.gadā Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā. Latvijas iedzīvotājiem viņš mīļš kļuva ar savām smeldzīgi asprātīgajām dziesmām un dzīvespriecīgajiem koncertuzvedumiem. Pirmos soļus uz skatuves Liepiņš spēra gan nevis kā visu iemīļots dziedonis, bet gan kā diplomēts aktieris uz nu jau vairs neesošā Valsts jaunatnes teātra skatuves. Liepiņa kalsno augumu, humora izjūtu un enerģiskumu režisori uzskatīja par vairāk piemērotu komiskajiem tēliem, kuros viņš arī lieliski iejutās.

Liepiņa augstākais popularitātes vilnis sākās 1978.gadā, kad viņš sadziedājās ar Paulu. Pauls un Liepiņš sniedza ne tikai simtiem koncertu Latvijā, bet arī Krievijā un visā PSRS, Austrālijā, Amerikā, Francijā un citur Eiropā. Abu mūziķu sadarbības rezultātā radās albums "Raimonds Pauls un Edgars Liepiņš", kurā tika iekļautas tādas dziesmas kā "Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc", "Lācītis" un "Ķiļķens un Klimpa".

Tomēr teātris bija tikai daļa no Edgara Liepiņa dzīves. Viņš bija arī liels ziņģu dziedātājs. Edgars devās daudzos koncertbraucienos un aizvien vēl prata sajūsmināt publiku ar tik daudz jau zināmām un vēl nezināmām melodijām. Arī tad, ja kādreiz gadījās dzirdēt kādu aizrādījumu par viņa dziedātprasmi, tas netraucēja Edgaram skandināt meldiņus vienā un otrā Latvijas nostūrī.

Edgars bija arī liels dancotājs. Sevišķi jau vasarās lauku sarīkojumos. Viņam ļoti patika pie pirmajām mūzikas taktīm iziet vienam placī, savā ritmā pavirpuļot un tad lūgt vienu meiteni pēc otras.

Edgarā ir apvienojušies daudzi talanti – dziedātājs, dancotājs, aktieris un neapšaubāmi arī izcils kulinārs. Viņš centās pielietot arvien jaunas receptes ēdienu pagatavošanā. Taču viņa iecienītākais ēdiens vienmēr palika cepti kartupeļi.

Edgara Liepiņa atmiņās vasaras izbraukumi saglabājušies ar rožainu maliņu. Viņš mīlēja laukus, bija jauns, un sadzīviskās problēma varēja taču pārvērst jautrā piedzīvojumā. Edgaram nekad nepietrūka ideju, kur un kā varētu pavadīt savas brīvdienas, taču to diemžēl bija diezgan maz.

Edgars bija ļoti trauksmains un liels mīlētājs. Varbūt arī tāpēc viņam ir izdevies savu kuģi noenkurot ne vien vienā, bet veselās trīs laulības ostās. No tām viņam ir palikuši četri bērni. Lai kādas ir bijušas laulības, bērnus Edgars vienmēr ir mīlējis līdz pat savam pēdējam elpa vilcienam.
Edžum Latvijas mākslas vēsturē vienmēr paliks sava vietiņa un tāda noteikti paliks arī mūsu atmiņās.

Vasarās Edžus atpūtās Skultē. Arī pēdējā atdusas vieta ir Skultes kapsētā.