BOB
MARLEY – ONE LOVE
Official
Tribute Show, 21. augustā Dzintaru koncertzālē!BIĻEŠU CENAS UN IEGĀDE ŠEIT
Ne
vien regeja žanra cienītāji, bet ikviens, kuram nozīmē kāda dižgara atstātās
pēdas pasaules mūzikas vēsturē, var sarosīties īpašam koncertam. 2024. gada 21. augusta
vakarā Dzintaru koncertzālē notiks pasaules regeja karaļa BOB MARLEY Tribute
Show! (googleAd)FOTOGALERIJĀ BOBA MĀRLIJA BĒRNI UN DZĪVES AINIŅASIespaidīgs, vērienīgs un neaizmirstams šovs, kurā izskanēs Boba Mārlija
radītā mūzika visā tās krāšņumā, par to gādās
oficiālais „Bob Marley Tribute” šova sastāvs ar Maiklu Entonu Filipsu (Michael
Anton Phillips jeb Cheesy) un septiņiem profesionāliem mūziķiem, regeja leģendas
līdzgaitniekiem.
Grupas dalībnieki ir kopā muzicējuši ar tādām
pasaules zvaigznēm kā „The Mighty Diamonds”, Dennis Brown, Rankin Roger, „The
Beat”, „Burning Spear”, „Apache Indian”, „Johnny 2 Bad”, Errol Dunkley, George
and Desmond Decker, „Musical Youth” un daudziem citiem.
Divu stundu garajā šovā klausītājiem tiks
prezentēti visi Boba Mārlija lielākie hiti: „Is This Love”, „No Woman No Cry”,
„Waiting in Vain”, „Exodus”, „I Shot The Sheriff”, „Jamming”, „Could You Be
Loved” un, protams, „One Love”.
(googleAd)
Paši
jamaikieši regeju iepazina pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Desmit
gadus vēlāk regeju zināja jau visā pasaulē, un tas, galvenokārt pateicoties
Bobam Mārlijam un viņa veidotās grupas „The
Wailers” straujajai popularitātei, kā arī virknei citu leģendāru Jamaikas
mūziķu ietekmei. Par regeja dižo nozīmi vēsturē liecina arī tas, ka kopš 2018.
gada ir iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Regejs
ienāca kā pilnīgi jauns svaigums pasaules mūzikas apritē pagājušā gadsimta
60.–70. gados. Tas tolaik nebija īsti raksturīgs nevienam citam tā brīža
mūzikas stilam, ja neskaita atsevišķus regeja aizmetņus radniecīgos stilos
Jamaikā. Turklāt vārdos arvien spilgtāk izpaudās politiski un sociāli
pilsoniskie jautājumi. (googleAd)Plašajā muzikālo virzienu pasaulē regejs ielauzās ar
savu daudzveidīgo salikumu – tas ir dabiskā ceļā veidojies žanrs, kurā saplūda
Karību salu tradicionālā mūzika ar džeza, soula un blūza skaņām, klāt
pievienojoties arī Āfrikas tradicionālās mūzikas elementiem. Liela ietekme
regeja attīstībai bija reliģiskajai kustībai rastafari, kas sludināja visu
melnādaino ļaužu atpestīšanu debesu valstībā no balto cilvēku uzspiestās
kundzības pasaulīgajā dzīvē.
Nākamgad
Bobam Mārlijam (īstajā vārdā – Roberts Nesta „Bobs” Mārlijs) apritētu 80 gadu. Viņš ir dzimis 1945. gada 6.
februārī Nainmalā (Jamaika). Mārlijam bija dota balss, kuru viņš izmantoja
kultūras un politikas veicināšanai pasaulē Jamaikas labā.
Mārlijs
bija dziedātājs, dziesmu rakstnieks un mūziķis. Bobs bija ritma ģitārists un
galvenais dziedātājs grupā „The
Wailers”, kas izveidojās 1963. gadā. Tieši grupas debijas platē „The Wailing Wailers” (1965) pirmoreiz
izskanēja vēlākā regeja himna „One
Love” (tā savu pasaulē slavenāko skanējumu ieguva grupas 1977. gada izcilajā
albumā „Exodus”, kad tā bija
plaši zināma jebkurā kontinentā).
Īsto
izlaušanos pasaulē grupa piedzīvoja tad, kad noslēdza līgumu ar ierakstu
kompāniju „Islands Records”. Tās
paspārnē 1973. gadā iznāca uzreiz divi albumi – „Catch a Fire” un „Burnin'”.
Īpaši otrs kļuva nozīmīgs, jo Boba Mārlija sacerētā dziesma „I Shot The Sheriff” Anglijā vien tika
pārdota vairāk nekā 200 000 kopijās. Par megahitu visā pasaulē to padarīja
leģendārais Ēriks Kleptons.
(googleAd)
Bobam
Mārlijam un „The Wailers” kopumā
iznāca 13 studijas plates un vairāki koncertieraksti, taču par visu laiku
pārdotāko izdevumu kļuva „Legend” (1984). Šī mūzikas
revolucionāra un grupas kopīgi radīto 14 spilgtāko hitu izlase līdz šai dienai
ir pārdota vairāk nekā 25 mlj. kopijās!
Pats
Bobs Mārlijs noteikti būtu vēlējies pieredzēt šādas pasaules līmeņa uzstāšanās
vēl šodien, tomēr nelaimīga veselības ķibele strauji mainīja visu. 1977. gadā
viņam diagnosticēja ļaundabīgu melanomu, kas pēc traumas futbola spēlē bija
izveidojusies kājas īkšķī. Viņam ieteica īkšķi amputēt, taču Bobs spītīgi
atteicās, ko vēlāk nožēloja. 1980. gadā vēzis bija izpleties jau plaušās, kuņģī
un smadzenēs. Viņš vēl centās glābt savu dzīvību un devās ārstēties uz Vāciju,
taču vēzis jau bija kļuvis neapturams.
Boba Mārlija pēdējā uzstāšanās notika 1980. gada 23. septembrī Pitsburgā,
ASV. Mūžībā viņš devās 1981. gada 11. maijā,
būdams tikai 36 gadus jauns. Dzimtajā Jamaikā atvadīšanās no dižgara notika
valsts mērogā, galveno uzrunu teica valsts premjers. Bēres notika pēc Etiopijas
pareizticības un rastafari tradīcijām. Līdzās Bobam Mārlijam zārkā bija mūziķa
iemīļotā sarkanas krāsas „Gibson
Les Paul” ģitāra un Bībele, kas atvērta 23. psalmā. Mūziķa piemiņai tika
izveidots memoriālais muzejs, kas ir viena no iecienītākajām apmeklējumu vietām
Kingstonā (Jamaikā).
(googleAd)
Savukārt pavisam nesen kinoteātros Latvijā sākta biogrāfiskās drāmas „Bobs
Mārlijs: One Love” demonstrēšana. Tā ļaus dziļi ielūkoties leģendārā mūziķa
dzīves gājumā, viņa mīlestības un vienotības vēstījumā, kas iedvesmo visu
pasauli. Filma tapusi sadarbībā ar Mārliju ģimeni, un galveno lomu filmā
atveido Kingslijs Ben-Adirs.UZZIŅAI:Roberts "Bobs" Nesta Mārlijs (angļu: Robert "Bob" Nesta Marley; dzimis 1945. gada 6. februārī, miris 1981. gada 11. maijā) bija Jamaikas mūziķis. Viņš bija vokālists, komponists un ģitārists ska, rocksteady un regeja grupās The Wailers (1964—1974) un Bob Marley & the Wailers (1974—1981). Bobs Mārlijs ir viens no pazīstamākajiem regeja izpildītājiem. Viņš ir popularizējis jamaikiešu mūziku un rastafari kustību citur pasaulē.(googleAd)Boba Mārlija pazīstamākie hiti ir I Shot the Sheriff, No Woman, No Cry, Exodus, Could You Be Loved, Stir It Up, Jamming, Redemption Song, One Love, Bad Boys un kopā ar The Wailers, Three Little Birds, kā arī pēc nāves — dziesmas Buffalo Soldier un Iron Lion Zion. Izlases albums Legend, kurš tika izdots 3 gadus pēc Boba Mārlija nāves, ir regeja visvairāk pārdotais albums un ir saņēmis 10 reizes platīnu ASV, kā arī pārdots 20 miljons kopijās visā pasaulē.Mārlijam 1977. gadā diagnosticēja onkoloģisku saslimšanu, melanomu, tomēr viņš turpināja rakstīt dziesmas, uzstāties koncertos. 1981. gadā, 36 gadu vecumā, Mārlijs nomira. Jau pēc nāves, 2001. gadā, Mārlijam piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā, kā arī Grammy balvu par mūža ieguldījumu.(googleAd)
