Kamēr Vācija pasūtījusi 200 000 „Trampa zāļu” devu, Latvija – 100 "izredzētajiem", vēsta portāls Pietiek.com.FOTOGALERIJĀ ILUSTRATĪVI MIRKĻI, KAS PERFEKTI RAKSTURO ATTIEKSMI PRET TAUTUKamēr Vācija pasūtījusi 200 tūkstošus monoklonālo antivielu maisījumu devu, kas plašāk zināmas kā „Trampa zāles”, Latvija līdzīgi kā ar Pfizer/BioNTech vakcīnām ir bijusi ārkārtīgi pieticīga un pieteikusies tikai uz 100 devām, tā liekot domāt, ka šīs zāles tāpat kā pirmās vietas vakcinēšanās rindā tiks „izredzētajiem”.Monoklonālo antivielu maisījumi kļuva zināmi pērn kā „brīnumzāles”, kas palīdzēja saslimšanu triecientempā pārvarēt un atveseļoties toreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš ASV Nacionālajā militārās medicīnas centrā saņēma vienu 8 gramu devu tā dēvētā monoklonālo antivielu kokteiļa, kura cena toreiz tika lēsta pat ar sešciparu summu.Kopš ta laika šie eksperimentālie medikamenti kļuvuši daudz pieejamāki un arī lētāki, un publiskā informācija liecina, ka Vācijas universitātes slimnīcās jau tiek izmantoti divi – farmācijas uzņēmuma Eli Lilly ražotais Bamlanivimab un Regeneron Pharmaceuticals radītais REGN-COV-2.Neviens no šiem medikamentiem gan vēl nav saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu vispārējai lietošanai, taču ir valstis, kas rūpēs par saviem iedzīvotājiem jau laikus ir tos pasūtījušas ievērojamos apjomos. Tā, piemēram, Vācijas veselības ministrs ir apstiprinājis, ka šīs valsts valdība ir pasūtījusi 200 000 devu par 400 miljoniem eiro, - tātad vienas devas cena ir 2000 eiro.Taču, kā izrādās, līdzīgi kā ar bēdīgi slaveno atteikšanos no „neērtajām” Pfizer/BioNTech vakcīnām, arī domājot par antivielu kokteiļiem, kas varētu palīdzēt Covid slimniekiem ar īpaši smagu slimības gaitu, Latvijas valdība ir bijusi, maigi izsakoties, ārkārtīgi pieticīga.Tikai pēc tam, kad Latvija saņēma Eiropas Komisijas izteikto piedāvājumu Latvijai kā dalībvalstij piedalīties monoklonālo antivielu maisījumu iepirkumā, mūsu valsts, lietojot Veselības ministrijas formulējumu, „ir piekritusi dalībai iepirkumā”, taču pasūtīts mikroskopisks apjoms - 100 devas no viena ražotāja, kura nosaukums netiek atklāts, savukārt „citu ražotāju zāles šobrīd tiek izvērtētas”.Jau tradicionāli par pieņemto lēmumu nav neviena konkrēta atbildīgā. „Piedāvāto medikamentu izvērtēšanas procesā iesaistīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus,” skaidro Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders.Par to, kas un kādos gadījumos var cerēt uz šīm zālēm, Daniela Pavļuta (viņš pats sniegt atbildes nevēlējās) vadītā ministrija atbild maksimāli izvairīgi: „Zāļu piemērošana tiks īstenota atbilstoši ražotāja informācijai, izstrādātajām vadlīnijām un ārstējošā ārsta norādījumiem.”Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš, kā izrādījās iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījuma laikā, par vakcīnu iepirkumiem nekādu sīkāku interesi izrādījis nebija, arī tagad par „antivielu kokteiļu” iepirkumu un tā apjomiem neliekas ne zinis.Uz visiem uzdotajiem jautājumiem valdības vadītāja preses sekretārs Sandris Sabajevs Dienai atbildēja: „Paldies par jūsu jautājumiem. Nepieciešamās ārstniecības, tostarp medikamentu, nodrošināšana Covid-19 pacientiem ir Veselības ministrijas kompetence – lūgums vērsties ministrijā pēc atbildēm.”Autori: Lato Lapsa un Kristīne Bormane. Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
