Šodien 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu
akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš. Zinātnieks dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē.
Stradiņš dzimis 1933.gada 10.decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē.
Izglītību Stradiņš ieguva Rīgas 5.vidusskolā un Latvijas Valsts
Universitātes Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību absolvēja 1956.gadā. Pēc
studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā. 1961.gadā
izveidoja Fizikāli organiskās ķīmijas laboratoriju, ko vadīja līdz
2006.gadam. Laikā no 1972.gada līdz 1976.gadam bija docētājs Latvijas
Valsts Universitātē, 1974.gadā kļuva par profesoru.Izcilā Jāņa Stradiņa spilgtākie dzīves mirkļi ATVADU FOTOGALERIJĀ.Foto no Enciklopedija.lv - Gunārs Janaitis, Uldis Briedis; Nra.lv, Lsm.lv, Rambler.ru un interneta dzīlēm.
1988.gada 23.martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja staļinisma
ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Atmodas
kustības dalībnieks, 1989.gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences
pārstāvju sarakstā. Atmodas laikā Stradiņš gādāja par latviešu
nacionālās simbolikas un himnas atjaunošanu.
Kopš 1990.gada darbojās kā pētnieks Latvijas Universitātes Latvijas
vēstures institūtā, kopš 1992.gadā - arī Latvijas Medicīnas akadēmijas
Medicīnas vēstures institūtā.
Laikā no 1996.gada līdz 1998.gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents,
no 1998.gada līdz 2004.gadam - prezidents. 2004.gadā kļuva par LZA
Senāta priekšsēdētāju. Kopš 1987.gada ir Latvijas Zinātņu vēstures
asociācijas prezidents, kopš 1990.gada Stradiņš vada Baltijas valstu
Zinātņu vēstures un filozofijas asociāciju, kopš 2006.gada - valsts
pētījumu programmu "Letonika". No 1990.gada līdz 2007.gadam bija
Latvijas Zinātnes padomes valdes loceklis.
Stradiņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā
330 zinātniskām publikācijām ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatām un vairāk
nekā 270 zinātniskām publikācijām zinātnes vēstures jomā.
1983.gadā Stradiņš saņēmis Paula Stradiņa balvu, 1993.gadā - LZA
Lielo medaļu, 1994.gadā - LZA Gustava Vanaga balvu, 1995.gadā apbalvots
ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001.gadā piešķirta Ministru
kabineta balva par zinātnisko darbu ciklu Latvijas zinātņu un kultūras
vēsturē, 2004.gadā saņēmis Rīgas balvu, 2008.gadā - I šķiras Atzinības
krustu. Tāpat ir saņēmis dažādus citu valstu apbalvojumus, tai skaitā
2001.gadā saņēmis Francijas Goda leģiona ordeni, 2004.gadā - Igaunijas
Māras zemes krustu.
1995.gadā Stradiņš atteicās no Latvijas Nacionālās neatkarības
kustības piedāvājuma izvirzīt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Akadēmiķis arī atteicās no Triju Zvaigžņu ordeņa. Stradiņš pats bija
noskaidrojis, ka viņa uzvārds ir atrodams Totalitārisma seku
dokumentācijas centra kartotēkā. Vēstulē toreizējam Valsts prezidentam
Guntim Ulmanis viņš rakstīja, ka nejūtas vainīgs, nav kaitējis Latvijai,
tomēr nerod morālus spēkus, lai saņemtu ordeni. Guntis Ulmanis viņam
atbildēja, ka Jānis Stradiņš ir un paliek viens no pašiem izcilākajiem,
pašaizliedzīgākajiem un dvēselē skaidrākajiem Latvijas dēliem.
Pērn Stradiņa vadība iznāca
akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši", pie apjomīgā darba
strādāja gandrīz 10 gadus. Tas ir plašākais pētījums par Latviju, kas
tapis pēc valsts neatkarības atgūšanas.
"Pastāvēs, kas
pārvērtīsies. Es domāju, ka tos Raiņa vārdus var nocitēt un ka būtībā
latviešiem ir kaut kā jāmainās. Cerams, ka jaunās paaudzes būs labākas
par vecajām, bet saglabās tomēr kaut kādu ieraugu. Ieraugu, kas ir
palicies no seniem laikiem un kas latviešus virzīs uz priekšu. Tā kā to
es gribētu novēlēt Latvijai," Stradiņš teica savā pēdējā intervijā
"Panorāmā".
Kā Stradiņu raksturo kolēģi – viņš bija apbrīnojams zinātnieks, bet
reizē liela autoritāte tieši cilvēciskuma ziņā. Bija daudzu akadēmiju
īstenais loceklis, saņēmis neskaitāmus ordeņus, apbalvojumus un
atzinības, bet vienmēr palicis dziļi cilvēcīgs, vienkāršs un sirsnīgs,
kurš ar cieņu un pietāti attiecās pret ikvienu cilvēku. Viņš bija arī
dedzīgs savas dzimtās Sēlijas un visas Latvijas patriots. Viņam piemita
arī spēja īstā brīdī pateikt kādu spārnotu citātu.
