Pagājušās vēlēšanas nesa daudz pārsteigumu vecajai
koalīcijai, bet, kaut uzvarējuši ir jaunie spēki, izskatās, ka
principiāli nekas jauns jaunās valdības aprisēs mūs nesagaida, nebūs
vairs manāms tikai čempionu gars un visvairāk kritizētās čempiones -
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša, vēsta portāls Pietiek.com.Mediķi
ar nepacietību gaida jaunās algas lapiņas, kur cer ieraudzīt ministres
A.Čakšas solīto 20% algas pieaugumu, - šim mērķim abas minētās ministres
gada nogalē atrada nepieciešamos miljonus, lai solījumu izpildītu,
saucot sevi par darītājām.
Taisnības labad gan jāsaka, ka šis atradums nekur neparādās, - pamats
cerēt uz algas pieaugumu ir vienīgi NMPD mediķiem, kam papildus
nepieciešamos 8 miljonus eiro iebalsoja kopā ar pagaidu budžetu.
Lai arī A. Čakša iesniedza grozījumus par minimālo mediķu algu
izmaiņām, kurus arī apstiprināja, faktiski tas ir vienīgais dokuments,
kas ir spēkā un kur šīs izmaiņas ir redzamas. Nekur citur šo izmaiņu nav
– ne citos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ne veselības aprūpes
pakalpojuma sniedzēju līgumos, kas jau tradicionāli nav noslēgti.
Neviens nezina nu jau šī gada Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteikto līguma naudas apjomu, kur nu to, cik paredzēts algām.
Lieki piebilst, ka NVD nav sludinājis nekādus stratēģiskos iepirkumus
- nu jau integratīvos, kā tos savā Reformu plānā sauc A. Čakša, kura
vēl nesen apgalvoja, ka tādi būs pilnīgi visās jomās, ka to centrā būs
pacients un visas likstas tiks paredzētas un atrisinātas, jo caur jauno
iepirkumu būs tikai šādi veselības pakalpojumi.
Tieši tāpat no VM nav sagaidīts likums, kas noteiktu principus un
kritērijus, kā jāsadala valsts nauda valsts veselības pakalpojumiem.
Lai arī ārstniecības iestādes gada beigās cēla trauksmi par personāla
trūkumu un finansējuma trūkumu, paskatoties slimnīcu darba datus, var
secināt, ka slimnīcās gultas ir noslogotas tikai par 3/4 jeb vidēji 75%.
Rodas jautājums – tad kādēļ ir vajadzīgs algas pielikums, ja esošais
resurss netiek pilnībā izmantots un darbs nenotiek uz pilnu slodzi?
Vai slimnīcu kartējums neparedz maksimāli izmantot esošo resursu un
par to arī attiecīgi samaksāt, nevis uzturēt tukšgaitā dārgu aparatūru,
telpas, personālu?
Vai varbūt ir jāmaina uzskaites sistēma un plānošana, kā to iesaka
OECD, un jāvērtē darba un ārstēšanas efektivitāte, ieviešot kvalitātes
kontroles sistēmu un stingru darba apjoma uzskaiti?
Lai ekonomētu resursus, slimnīcas nāk klajā ar dažādiem
jauninājumiem, un šis gads nav izņēmums, - Stradiņu slimnīca no šī gada
sāks detalizēti uzskaitīt personāla dīkstāvi.
Rodas jautājums – cik precīza darbaspēka laika uzskaite ir bijusi
līdz šim, jo ikviens ir sastapies ar situāciju, ka mediķi darba laikā
lasa lekcijas, apmāca studentus, tai skaitā ārvalstu, sastopami privātās
ārstniecības iestādēs pieņemšanās un citur, tikai ne darbavietā.
Turklāt atalgojums Stradiņa slimnīcā ārstiem svārstās no noteiktās
minimālās algas līdz gandrīz 10 000 eiro mēnesī, - vai arī dīkstāve tiks
uzskaitīta šādā izlases veidā un atkal tas attieksies tikai uz ierindas
personālu?
Ir skaidri redzams, ka nekādas reformas veselības aprūpes jomā nav
notikušas, jo to neizjūt ne mediķi, ne pacienti. Ir iepludināta milzīga
nauda, bet kvantitāte nevar aizstāt kvalitāti, attīstās tikai privātās
medicīnas iestādes, izmantojot valsts veselības sistēmas menedžmenta
trūkumu.
Tās šodien ir faktiski vienīgais glābiņš, kur saņemt kaut cik
kvalitatīvu veselības aprūpi, jo arī slavētā divu grozu sistēma, kur
nodokļu maksātājiem viss it kā būs un pieejamība strauji augs, pat nav
sākusi darboties, veselības rādītāji mums joprojām ir pēdējā vietā ES
valstu vidū un, kā redzams, problēma nav tikai finansējuma trūkums.
