Politiskās partijas «KPV LV» («Kam pieder valsts»)
dibinātājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš - skatiet fotogalerijā - un viņa kolēģis Aldis
Gobzems ļoti intensīvi kā reklāmas platformu sākuši izmantot sociālā
tīkla «Facebook» lapu, kas iepriekš bija izveidota par piemiņu Zolitūdes
traģēdijā cietušajiem un 54 bojā gājušajiem, vēsta žurnāls Vakara Ziņas.
Šai lapai Feisbukā ir 20 tūkstoši sekotāju, un tie
ļaudis, kas sākotnēji piesekojās šai laipai, lai atbalstītu un justu
līdzi Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, nemanot ir virtuāli kļuvuši par
partijas «KPV LV» izvietotās reklāmas sekotājiem. Latvjas reklāmas industrijas haizivs Ēriks Stendzenieks savā «Twitter» mikroblogā asi nosoda šādu partijas «KPV LV» rīcību.«Kādam nelietim jābūt, lai dabūtu cauri šo? Pārtaisīt Maksimas upuru traģēdijas feisbuka lapu par «KPV LV»
politisko platformu? Kādam kretīnam jābūt, lai uz Maksimas līķiem
bīdītu savu politisko programmu? Maigākais apzīmējums, ko varu veltīt
«KPV LV» ir maitasputni,» savu viedokli nebaidās paust Ēriks Stendzenieks. Jāpiemin,
ka savā «Twitter» mikroblogā Stendzenieks iesaistās diskusijās ar Aldi
Gobzemu, kas ir partijas «KPV LV» premjera kandidāts.«Ja es esmu organizējis bēres un piemiņas
vakaru, tad pēkšņi izlemt, ka tomēr būs zaļumballe un līnijdejas, nav
īsti piemēroti. Tā ir piemiņas lapa. Tur ir cilvēki nomiruši,» asu un
trāpīgu salīdzinājumu šai situācijai ir piemeklējis Stendzenieks. Sazinājāmies
arī ar pašu Stendzenieku saistībā ar viņa publiskajiem ierakstiem, lai
noskaidrotu viņa nostāju šajā jautājumā. «Es labāk pa gabalu no
politikas. Man viss ir tviterī jau uzrakstīts. Tur nav ko daudz
skaidrot. Mēs ar Gobzemu visu laiku kaut ko diskutējam. Es par «KPV LV»
labāk neko neizteikšos pirms vēlēšanām, negribas iesaistīties publiskās
diskusijās ar mediju starpniecību. Tā, kā es ierakstīju tviterī, tā arī
es domāju.» Ēriks plašākā sarunā
neiesaistījās, bet piekrīt tam, ka šāda partijas rīcība un reklāmas
veids neko labu neliecina par tās politiķiem. Stendzeniekam ir negatīvs
viedoklis par politiskās partijas «KPV LV» darbību, un reklamēšanās,
izmantojot traģēdiju, nav vienīgais iemesls. «Ja
līdz šim Latvijā pie varas nākuši shēmotāji, eirokrāti vai nacionāļi,
tad pirmo reizi Latvijas vēsturē pie varas var nākt tīri, absolūti
nepārprotami nelieši. Vienkārši maitas un ļauni cilvēki, kam baudu
sagādā Latvijas un citu pazemošana. Tā pēdējo reizi bija ar
boļševikiem,» savā «Twitter» kontā politisko partiju «KPV LV» raksturo
Stendzenieks. Politologs Ivars Ījabs: «Kā uz to reaģē cietušie un tuvinieki?» Politologs
Ivars Ījabs uzskata, ka šajā situācijā galvenais ir, ko domā Zolitūdes
traģēdijā cietušie un viņu tuvinieki: «Tas ir jautājums, ko vajadzētu
primāri uzdot, kas ir cietuši vai kuru tuvinieki ir cietuši Zolitūdes
traģēdijā. Kā viņi to uztver, jo tā ir viņu padarīšana un jautājums, vai
viņi jūtās priecīgi par to, ka viņiem veltītajā lapā notiek kaut kas
tāds. Ja viņi jūtas priecīgi, viss ir ļoti labi. Ja viņi nejūtas
priecīgi, tad galīgi nav labi.» Profesore, pasniedzēja Ilga Kreituse: «Nav nekā briesmīgāka, kā izmantot cilvēku nāvi personīga labuma gūšanai» Profesore
un ekspolitiķe Ilga Kreituse uzskata, ka «KPV LV» rīcība jāizskata KNAB
(Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā) kā pārkāpums. «Tas
nav nekāds pārsteigums, redzot, kāds pats ir Artuss Kaimiņš. Viņa
ņirdzīgi nicinošā uzvedība, viņa būtība, izpausmes formas un attieksme
pret cilvēkiem. Tas viņa darbībai ir normāli. Skatoties no cilvēcības
viedokļa, it īpaši to cilvēku, kurus tas ir skāris, tā ir vienkārši
politiska nekaunība. Šādam cilvēkam ar tādiem ētikas un morāles
principiem nevajadzētu ļaut strādāt parlamentā un būt tam, kas spriež
par to, kā valstij tālāk virzīties. Tas praktiski ir noziegums, no
vienas puses skatoties, jo nav nekā briesmīgāka, kā izmantot cilvēku
nāvi personīga labuma gūšanai. Un šeit tieši tas notiek. Man šķiet, ka
latviešu ētikai un latviešu attieksmei pret cilvēka dzīvību tālākā
interpretācija būtu absolūti nepieņemama. Un par to vajadzētu padomāt
tiem cilvēkiem, kas Kaimiņā un arī viņa premjerministrā saskata Latvijas
valsts glābējus. Ziniet, nevar savu laimi uzbūvēt uz cilvēku kauliem,
manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemami. Es esmu ļoti pārsteigta, ka par to
tik maz informē cilvēkus citi masu informācijas līdzekļi. Es domāju, ka
te KNAB vajadzētu arī pasekot līdzi, jo tā ir partijas reklāma, kurā
tiek izmantoti netiešie partijas resursi. Tas ir jāskatās arī no
finansiālā viedokļa un partijas reklamēšanas principiem, kādi notiek
Latvijā ar valsts likumdošanu. Es domāju, ka KNAB tas ir jāizskata un
jāizvērtē šī rīcība ne tikai no likumiskās puses, bet arī cilvēcības
viedokļa, ņemot vērā, ka tā ir vienkārši riebeklība. Un tādus cilvēkus
vispār nevajadzētu laist priekšplānā. Par daudz ko dzīvē var pasmieties
vai izmantot savām vajadzībām, bet tas brīdis, kad viss beidzas, ir tad,
kad cilvēka vairs nav šajā pasaulē,» savu viedokli pauž profesore Ilga
Kreituse.Bijušais politiķis Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā
ir zaudējis savu dēlu uzņēmēju Andreju Burvi, nesaprot, kā uz nelaimes
var būvēt laimi. «Man ir žēl visus, kas gājuši bojā
«Maxima» traģēdijā. Būtu žēl pat tad, ja mans dēls nebūtu gājis bojā.
Bet, tā kā ir aizgājis mans dēls, ir sāpīgāk. Tāda ir dzīve. Un, atklāti
runājot, es pats esmu saņēmis pārmetumus no viena otra, ka es to tagad
izmantoju, lai taisītu savu publisko tēlu un tā tālāk. Vienīgi es
nestartēju politikā un neesmu arī startējis iepriekšējos gados. Teiksim,
kā ir, man ne sevišķi patīk tie politiķi, kuri izmanto šo tēlu. Es to
varu piedot tādos gadījumos, ja viņi kaut ko izdara cietušajiem. Es
negribu pieminēt nevienu partiju, jo pieminot tu viņus reklamē. Es
runāju par principiem. Kad ar mani runā cilvēki, kas ir cietušie, un man
prasa padomu, ļoti daudz bija sarunu par kompensācijām un tiesu procesu
virzīšanu uz valsts pusi pret daļēji vainīgajiem. Kādēļ es saku daļēji
vainīgie? Jo tiešie vainīgie ir palikuši neskarti. Jebkurā gadījumā, kad
tas tiek izmantots kā reklāmas kampaņas elements politiskajai spēlei,
tas ir ļoti nepatīkami, un cilvēkiem, kas ir cietuši, tas ir smagi. Ja
tā godīgi, es pašām sociālo tīklu lapām un arī šai pievēršu maz
uzmanības. Bet es no sākta gala uzskatīju, ka ir nepareizi popularizēt
šo lietu, jo valsts un pašvaldība deva, ko varēja. Un no šī viedokļa
uzskatīt, ka tikko kā nomainīsies politiskais spēks pie varas un viss
uzreiz būs kārtībā un tā kā vajag. Es to nesaprotu. Jo ir cietušie, kuri
mazāk, kuri vairāk ir saņēmuši kompensācijas. Ir arī tāda daļa, kas no
tām ir atteikušies. Tas nav būtiski. Bet tagad solīt, ka viņi kļūs par
miljonāriem tikai tāpēc, ka kāds no tavējiem ir aizgājis, nu tas manā
skatā ir kardināli nepareizi ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no
cilvēciskā. Uz nelaimes būvēt laimi - es nezinu, kā to var?» neizpratnē
ir bijušais politiķis. Cenšas spīdēt politikā uz cietušo fona «Ar
Aldi Gobzemu man sākumā bija normālas sarunas tieši par Zolitūdē
cietušajiem un palīdzību viņiem. Es uzskatu, ka viņš kā advokāts nav
līdz galam bijis savas profesijas augstumos, jo solīt solīja vairāk,
nekā tas būtu pat iespējams. Un bija pat cilvēki, kas sacerējās. Ja viņš
tagad pārvērš šo lapu par politiskas kampaņas lapu, es varu izteikt
tikai nožēlu, jo patiesībā tas ir nepareizi pēc būtības. Visiem, kas iet
politikā, gribas spīdēt. Bet spīdēt uz cietušo fona ir nepatīkami.
Cietušajiem, kas ir vairāk cietuši par mani, tas ir sāpīgi, ka tas
notiek uz viņu radinieku rēķina. No šī viedokļa tas, ka viņš no jurista
darba pievērsās politiķa darbam, man nebija nekāds pārsteigums. Tur tās
iezīmes jau parādījās pirmā gada beigās, kad viņš nodarbojās ar
Zolitūdes lietu. Jebkurā gadījumā manī tas patiku neizsauca,» par Aldi
Gobzemu stāsta Imants Burvis. Grib būt bezkaunīgāks «Ar
Artusu Kaimiņu ir tā, ka viņš ir emocionāls cilvēks, aktieris. Es kopā
ar viņu strādāju mīļajā un jaukajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Man patīk tas, ka viņa jautājumi ir asi un sāpīgi tiem, kam tie tiek
uzdoti. Bet man nepatīk tas, ka viņa jautājumi ir haotiski un izceļ pašu
jautātāju. Un ja Artuss būtu veltījis vairāk spēku sistēmas maiņai,
kura nogalināja 54 cilvēkus un kura 54 ģimenēm ir sagandējusi dzīvi, man
viņš būtu bijis patīkamāks. Tas, ka viņš to izmanto kā savu
atpazīstamības momentu, ir nepatīkami. Mūsu politika attaisno
kriminālnoziegumu. Valdis Dombrovskis, organizējot kriminālu slaktiņu,
saņēma ordeni. Valdis Dombrovskis parādīja ceļu daudziem, kā uz kopējas
nelaimes var taisīt savu karjeru. Un ja Artuss izmanto šo skolu, nu ko
es varu darīt. Man tas nepatīk. Bet viņš to uzskata par pareizu. Katram
ir savs viedoklis. Bezkaunību attaisno vai neattaisno tikai rezultāts.
Ir meitenes, kurām patīk bezkaunīgi puiši. Ir meitenes, kurām patīk
pieklājīgi puiši. Tas jau ir atkarīgs no meitenēm, neatkarīgi no
puišiem. Ar vēlētājiem un kandidātiem ir tieši tas pats. Ir vēlētāji,
kuriem patīk bezkaunīgāki. Artuss ir vēl jaunais politiķis, un viņš jau
tikai atsperas otrajam lēcienam, tādēļ viņam gribas būt bezkaunīgākam un
būt redzamākam, vai tas nāk par sliktu vai par labu viņam, es nevaru
atbildēt. Vēlētājs savu izvēli izdara no subjektīviem un objektīviem
apstākļiem. To, vai Artuss tiešām ir fiziski palīdzējis un bijis klāt
Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, es nezinu. Man tādi gadījumi nav
zināmi. Varbūt ir? Vai Artuss tur bija vai nebija, es nemāku teikt.
Ziniet, kad karš ir pagājis un sāk rakstīt memuārus par uzvaru, tad
parasti gadās, ka karavadoņi un uzvarētāji ir tālu no tiem, kas bija
klāt tajā brīdī. Domāju, ka šeit ir tieši tas pats gadījums,» Artusu
Kaimiņu raksturo Imants Burvis.Avots: Vakara Ziņas
