Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizvests no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām uz īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Konvoja pavadīts Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas. KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.Rimšēvičs tika aizturēts lidostā. Atgriežoties no Spānijas lidostā Rīga vienu no augstākajām valsts amatpersonām gaidīja KNAB darbinieki.Apcietinājumā Rimšēviču var turēt 48 stundas, kopš aizturēšanas brīža - 2018.gada 17.februāra plkst.18:15. Pēc tam tiesai jālemj par tālāko drošības līdzekli.KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības nekomentēja. Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības, līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.Arī Martinsona advokāts Lauris Leja nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informēts par notikušo.Pēdējā mēneša laikā divreiz publiski izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.Jau vēstījām, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no «Norvik bankas» lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.«Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
