Savdabīgi izvērtās Vecrīgas teātrī "Hamlets" sagatavotais iestudējums "Sievietes izcilo valstsvīru dzīvē" pēc Jāņa Ūdra vēsturiskajiem romāniem par Zigfrīdu Annu Meierovicu un Kārli Ulmani. Galvenā slodze uzvedumā bija paredzēta Rolandam Zagorskim, "Hamleta" radītajam un vadītājam, Jānim Ūdrim aprobežojoties vien ar komentāriem par savu rakstnieka daiļrades procesu. Taču, kā jau tas teātrī mēdz atgadīties, Rolands Zagorskis uz izrādi nevarēja ierasties, un rakstniekam nācās iejusties arī aktiera lomā, pārmijus lasot savu romānu fragmentus un komentējot varoņu psiholoģisko motivāciju.Jānis Ūdris skatītājus pārsteidza arī ar nezināmiem faktiem. Piemēram, to, ka Kārlim Ulmanim bija ārlaulības dēls, kas nodzīvoja garu mūžu un tagad guļ Šmerļa kapos. Vai ka Kārlim Ulmanim bija dvēseliska tuvība ar Ivandi Kaiju, kas, ļoti iespējams, būtu zvērināto vecpuisi iestūrējusi laulības ostā. Ja izcilo rakstnieci nebūtu ķērusi trieka.Pārsteigums skatītajiem bija J. Ūdra atklātās hronoloģijas likumsakarības. Piemēram, tas, ka izcilais latviešu diplomāts Zigfrīds Anna Meierovics gāja bojā precīzi divreiz septiņus gadus pirms Baltijas valstīm liktenīgā Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas. Vai ar Meierovicu vēstures gaita Otrā pasaules kara priekšvakarā varēja būt savādāka?"Protams, Meierovics nespētu aizkavēt ne Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu, ne Otrā pasaules kara sakumu,"uzskata Jānis Ūdris."Taču Meierovics droši vien nebūtu pieļāvis Karla Ulmaņa 15. maija apvērsumu. Latvija, tāpat kā Somija, Eiropas dalīšanas laikā būtu parlamentāra valsts un, ļoti iespējams, ka Saeima, tāpat a Somijas parlaments, būtu lēmusi par bruņotu pretošanos. Šis karš, visticamāk, būtu beidzies ar Latvijas okupāciju, taču pēckara vēsture būtu veidojusies savādāk. Un savādāki būtu mēs -bez 1940. gadā nācijas apziņā iekodētā lūzeru sindroma".Divas stundas ilgo monoizrādi bagātināja ērģelnieces un piānistes Ingunas Grīnbergas muzikālās improvizācijas. Īpašu gaisotni rādija uz ekrāna projicētie pasaules izcilākie glezniecības šedevri - sieviešu akti.Pēc izrādes "Hamletā" izraisījās spontāna domu apmaiņa par sievietes misijas traktējumu Jāņa Ūdra vēsturiskajos romānos. Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka iedziļināšanās privātās dzīves kolīzijās padara vēsturiskās personas mums saprotamākas. Tiesībsargs Juris Jansons akcentēja Jāņa Ūdra romānu dziļo patriotismu, bet žurnāla "BURDA" pārstāvniecības vadītāja Latvijā Gunta Brumane atzīmēja sievietes lomu nācijas vitālo spēku vairošanā. Bet gleznotājs Juris Ģērmanis dalījās iecerē gleznot ērģelnieces Ingunas Grīnbergas portretu.Izrādi noskaitās arī Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis, aktrise Mirdza Martinsone, profesors Anatolijs Danilāns, pasaulslavenais Mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš un citas slavenības.Skatītāji izklīda lēni, ka negribot. Taču paši aizrautīgākie, starp tiem Tiesībsargs Juris Jansons un finansiste Ilze Jurkāne vēl ilgi kavējās "Hamletā" sarunās ar rakstnieku Jāni Ūdri un mūziķi Ingunu Grīnbergu. Beidzot viņi, rakstnieka aicināti, draudzīgā pulciņā devās nolikt rakstniekam dāvātos ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur arī nodziedāja "Dievs svētī Latviju". Valsts himnai izskanot, netālais "Laimas" pulkstenis rādīja 01.50.
