Iegūstot „blata kapu” daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos,
kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ne tikai spējusi
panākt, lai it kā bijušo Valsts prezidentu apbedīšanas vajadzībām
oficiāli pieprasītā ekskluzīvā septiņvietīgā kapavieta paklusām
pārvērstos par „ģimenes kapiem”, bet arī „ietaupījusi” 874 eiro, vēsta Pietiek.com„Starp
Rīgas pašvaldību un Vairu Vīķi-Freibergu 02.12.2014. tika noslēgts
kapavietas uzturēšanas līgums par septiņvietīgu kapavietu. Atbilstoši
Rīgas domes apstiprinātiem maksas pakalpojumiem maksimālā iespējamā
maksa ir noteikta par četrvietīgu kapavietu, proti, vienreizēja maksa
par četrvietīgu kapavietu daļēji slēgtajās kapsētās sastāda 874,71 eiro
bez PVN,” – šāda ir Rīgas pašvaldības oficiālā atbilde uz Pietiek informācijas pieprasījumu par šādas kapavietas oficiālajām izmaksām.
Taču, kā jau informēts iepriekš, Vīķe-Freiberga šo naudu nav
uzskatījusi par nepieciešamu samaksāt, - pēc viņas domām, „blata kaps”
ir jāapmaksā nodokļu maksātājiem. Kā Pietiek skaidro
pašvaldība, pašlaik „Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu
pārvalde ir uzsākusi diskusiju ar Valsts prezidenta Kanceleju, lai
noregulētu kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēti šādi apbedīšanas
izdevumi".
Pietiek pēdējā laikā aprakstījis divus daļēji slēgto Meža
kapavietu iegūšanas gadījumus, kuros abos ir pārkāptas Rīgas domes
noteikumu prasības, - viens saistīts ar Vīķes-Freibergas vēlmi iegūt sev
ekskluzīvu septiņvietīgu ģimenes kapavietu, bet otrs – ar trīsvietīgas
kapavietas piešķiršanu Rīgas mēra Nila Ušakova vecāku apbedīšanai.
Taču, kā izrādās, Ušakovs par piešķirto kapavietu ir norēķinājies
atbilstoši pašvaldības noteiktajam cenrādim, kopā 2012. gadā samaksājot
555 latus, savukārt Vīķe-Freiberga par iegūto kapavietu tā arī nav
uzskatījusi par vajadzīgu norēķināties.
„Pārbaudot Kapsētu pārvaldes rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka
par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzturēšanā esošo kapavietu I
Meža kapsētā piešķiršanu nav saņemts maksājums,” – šāda ir Rīgas domes
Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Ginta
Zēlas oficiālā atbilde.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt Vīķes-Freibergas viedokli: viņa jautājumus saistībā ar „blata kapa” iegūšanu ignorē.
Kā jau ziņots, kad pirms trim mēnešiem sākās skandāls ap bijušās
Valsts prezidentes „pa blatu” iegūto ekskluzīvo septiņvietīgo kapavietu
Pirmajos Meža kapos, kur „parastajiem cilvēkiem” atdusas vietu iegūt nav
iespējams, viņa publiski nāca klajā ar paziņojumu, ka apsverot iespēju
izvēlēties alternatīvu – „vizbulīšu nogāzīti” tālu no Rīgas. Taču tas ir
izrādījies tikai blefs – Vīķe-Freiberga nav gatava atteikties no savas
jau pamatīgi izbūvētās kapavietas.
„Ir jau arī vēl citi risinājumi. Mūsu lauku īpašumā ir tāda klusa,
meža vidū apslēpta nogāzīte, kur pavasarī zied zilās vizbulītes. Tur
būtu Dieva miers un klusums. Tur varētu, kad pienāks laiks, ar
mirušajiem pienācīgo cieņu un bez skauģu lāstiem izkaisīt manus pelnus.
Un katru pavasari es tad varētu atkal uzziedēt ar zilām vizbulītēm,” –
ar šādu paziņojumu Vīķe-Freiberga nāca klajā janvāra vidū.
„Pārbaudījām. Nē, neviens šāda veida iesniegums no minētajām personām
Rīgas domē nav saņemts,” – šādu atbildi Rīgas pašvaldība februāra
beigās sniedza uz Pietiek jautājumu, vai kopš gada sākuma no
Vīķes-Freibergas, viņas vīra vai pilnvarotas personas ir saņemts kāds
iesniegums sakarā ar bēdīgi slaveno ekskluzīvo kapavietu Meža kapos. Tas
nozīmē - paziņojums par „vizbulīšu nogāzīti” ir izrādījies tikai blefs.
Šajā paziņojumā Vīķe-Freiberga bija arī atklājusi, ka jau labu laiku
plānojusi tieši ģimenes kapu „sakārtošanu”, ko normatīvie akti viņas
īstenotajā veidā neparedz:
„Kādā Monreālas skaistās Mount Royal kapsētas nogāzītē ir
vientuļš mazs kapiņš, ko neviens gadiem ilgi neapciemo. Tur guļ mūsu
dēliņš, kurš piedzima un nomira 1966.gadā. Mēs bijām jau nokārtojuši
dokumentus, lai viņa urnu pārvestu uz Latviju, jo arī paši ar vīru bijām
cerējuši, ka mūsu pēdējā atdusas vieta būs dzimtajā zemē. Tamdēļ jau
laicīgi tika sākta ģimenes kapu iekārtošana. Ja viss būtu gājis labi,
varbūt, ka dēliņa pārapbedīšana būtu varējusi notikt viņa nākamajā
dzimšanas vai nāves dienā - 28. vai 29. aprīlī.
Kā tagad mums savu bērnu guldīt kapa vietā, kas ir tikusi apgānīta ar
naidu, dusmām un skaudību no savas tautas puses un pat ar apvainojumiem
par noziedzīgu rīcību? Un kā ar mums pašiem? Vai varbūt mums drīzāk
atgriezties pie viņa, svešā zemē, kur nevienam pat sapņos nerādītos
doma, ka kādam cilvēkam var apskaust viņa mūža māju?”
Kā jau informēts, Vīķes-Freibergas „pa blatu” iegūtās ekskluzīvās
septiņvietīgās Rīgas I Meža kapu kapavietas lieta ir saistīta ar
korupciju, un tāpēc tās izskatīšana ir piekritīga Korupcijas novēršanas
un apkarošanas birojam (KNAB), - ar šādu Valsts policijas priekšnieka
vietnieka Andreja Grišina pamatojuma iesniegums saistībā ar kapavietas
nonākšanu Vīķes-Freibergas rīcībā ir nosūtīts KNAB.
Grišina parakstītajā pamatojumā norādīts - Kriminālprocesa likuma
(KPL) 387.panta (Institucionālā piekritība) sestā daļa nosaka, ka KNAB
pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kuri saistīti
ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas
noteikumu pārkāpumiem, kā arī noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju
dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks norāda, ka korupcijas
krimināltiesiskais jēdziens Krimināllikumā nav definēts, taču tā
definīcija ir ietverta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
likuma 1.panta (Korupcijas jēdziens un likuma mērķis) 1.punktā, kur
noteikts, ka korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita
valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to. lai, izmantojot dienesta
stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu
sev vai citām personām.
Ņemot vērā minēto, vadoties no KNAB darbības kompetences, kas
noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, un
pamatojoties uz KPL 387.panta sesto daļu, Valsts policija tad arī
nolēmusi nosūtīt KNAB „izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai iesniegumu par
valsts amatpersonu iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu, lemjot
jautājumu par 7-vietīgas kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtos kapos”.
Kā zināms, Vīķes-Freibergas vēlmes pēc ekskluzīviem ģimenes kapiem
daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem
cilvēkiem” ir liegta, oficiāli sākās, toreizējam Valsts prezidenta
kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārī vēršoties
pie Rīgas pašvaldības ar rakstisku lūgumu „rezervēt divus zemes
nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12.
pantā paredzēto darbību izpildei”.
Šim lūgumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminētā likuma 12.
pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts
prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz
valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešķiršanu Valsts prezidenta
un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanai.
Taču, tieši atsaucoties uz šo vēstuli un notikušu mutisku vienošanos
ar nezināmām kancelejas amatpersonām, Rīgas pilsētas izpilddirektors
Juris Radzēvičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldības Mājokļu un vides
departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos” un pēc
tam uzdeva Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt
kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.
Vēl pēc tam Rīgas pilsētas izpilddirektors jau uzdeva „ierādīt
ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg
pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šī septiņvietīgā kapavieta
netālu no Jāņa Čakstes pieminekļa tad arī nonāca Vīķes-Freibergas
rīcībā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierīkot savas
ģimenes kapus.
Savu rīcību Rīgas pilsētas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā
notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta
kancelejas pārstāvjiem, bet arī ar „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo
noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un
uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.
Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot
piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji
slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni
Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz
attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās
organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.”
Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu ir atzīts, ka
kanceleja nav vērsusies Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu, kurā būtu lūgts
piešķirt kapavietu konkrēta mirušā apbedīšanai, „kuram dzīves laikā ir
bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”.
„Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu
informācijas pieprasījumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu
konkrēti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu -
vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja lūdza rezervēt Rīgas domei divus
zemes nogabalus. Informējam, ka par Jūsu informācijas pieprasījumā
minēto jautājumu Kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu,” teikts
nu jau bijušā kancelejas vadītāja Gunta Puķīša vēstulē.
Papildus tam ir arī citi jau iepriekš minēti normatīvo aktu pārkāpumi
Vīķes-Freibergas kārotās kapavietas piešķiršanā. Meža kapu kapavieta ir
piešķirta Vīķei-Freibergai „ģimenes kapavietas” izveidei, kaut gan
domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešķirta tikai konkrētam
mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts
vai Rīgas pilsētas labā.
Tāpat kapavieta ir piešķirta konkrētai personai, kura nav mirusi,
savukārt domes noteikumu 1. pielikums „Kapsētās ierādāmo kapavietu
izmēri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir
četrvietīga kapavieta 12 kvadrātmetru platībā, kurpretī Radzēvičs ir
pieprasījis ierādīt septiņvietīgu kapavietu 21 kvadrātmetra platībā.
