29. augustā ir dzimšanas un arī nāves diena vienai no dižākajām XX gadsimta aktrisēm – Holivudas leģendai Ingrīdai Bergmanei.
Godinot viņas piemiņu, festivāls „Baltijas pērle” 18.septembrī savā programmā iekļāvis filmu „Kasablanka”, kas atceļos no Amerikas Sinematēkas (American Cinemateque) un tiks izrādīta no 35 mm kinolentes.
„Ja man vajadzētu viņu raksturot vienā vārdā, es teiktu – valdzinājums,” par savu māti saka aktrise Izabella Roselīni.
Septiņas reizes nominēta un trīs reizes saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu „Oskars”, tāpat I.Bergmanes kontā ir četras godalgas „Zelta globuss”, „Emmy” un BAFTA; viņa ir arī pirmā teātra apbalvojuma „Tony” ieguvēja. Amerikas Kino institūta izveidotajā simtgades 100 dižāko kino zvaigžņu sarakstā Ingrīda Bergmane ieņem ceturto vietu.
Septiņpadsmit gadu vecumā Ingrīda iestājās Stokholmas Karaliskajā teātra skolā, bet jau pēc gada izstājās, jo radās iespēja pievērsties kino mākslai. Pēc filmēšanās vairāk nekā desmit zviedru un vienā vācu filmā, viņa saņēma uzaicinājumu no producenta Deivida Selznika doties uz Holivudu, lai atveidotu lomu filmā „Intermeco: mīlas stāsts” (1939).
Zvaigžņu brīdis aktrisei iestājās 1942. gadā pēc piedalīšanās filmā „Kasablanka” – vienā no brīnumainākajām un dziļākajām melodrāmām visā kinematogrāfijas vēsturē.
Ne vēsts no saltas augstprātības vai lepnas atsvešinātības. Viņa bija apbrīnojami vienkārša, aizkustinoši neaizsargāta, dabiski kautrīga un izsmalcināti pievilcīga. Viņas starojošais skaistums un individualitāte slēpa sevī kaut ko apburošu. Šķita, ka ap viņu valda neparasta svaiguma un tīrības gaisotne. Viņas aktierspēlē savijās grācija, poētiska iznesība, rāms reālisms, emocionālais dāsnums un iekšējā brīvība.
„Kāds par viņu sacīja: Ingrīda ir salaulāta ar kameru, un kamera Ingrīdu mīl. Tā ir taisnība. Kamera mīl īstus aktierus. Ingrīda vienmēr gūst prieku no savas spēles. Viņā virmo nenogurdināma kaisle spēlēt, viņa ir īsta aktrise ar milzīgu pieredzes, tehnikas, emociju, iztēles, fantāzijas un pat melnā humora bagāžu,” reiz atklājis Ingmārs Bergmans.
Dižās aktrises liktenī netrūka dramatisku peripetiju un negaidītu pavērsienu. „Es esmu nogājusi ceļu no svētās līdz padauzai... un atpakaļ pie svētās. Un tas viss vienā dzīvē,” teikusi Ingrīda Bergmane. Viņa ienāca kino un aizgāja no tā ar muzikālām lomām: filmā „Intermezo: mīlas stāsts” aktrise atveidoja jauniņu pianisti, bet filmā „Rudens sonāte” – atkal pianisti, tikai jau pasaules zvaigzni.
Savu spožāko lomu vairuma kritiķu un skatītāju vērtējumā Ingrīda Bergmane nospēlēja ārkārtīgi spēcīgajā un aizgrābjošajā filmā „Kasablanka”. Šis kinodarbs ir slavens ar daudziem citātiem, bet šodien īpaši atcerēsimies vienu no tiem: „Par tevi, mazulīt!”. Daudz laimes dzimšanas dienā, Ingrīda! Tu vienmēr esi un būsi kopā ar mums.
