Šodien tika apstiprināta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas veidotā valdība.Gods kam gods, Straujumas kundze mainījusi stilu, piedomājusi pie apģērba un frizūras - efekts ļoti pozitīvs. Vienkāršā latgaliešu meitene no Tilžas pa karjeras kāpnēm kāpusi strauji un mērķtiecīgi. Viņa ir pirmā latviešu premjerministre - sieviete.Portāla Vipi.lv redakcijas kolektīvs sveic Straujumas kundzi ar augsto amatu un novēl izturību darbā, kā arī labu veselību!Kas ir Laimdota Straujuma? To plašāk pētījis žurnāls Vakara Ziņas:Latgalē dzimušās premjerministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas
karjera jau kopš augstskolas pabeigšanas 1973. gadā cieši saistīta ar
lauksaimniecību.Viņas līdzgaitnieki sievieti raksturo kā enerģisku, mierīgu un milzīgām
darba spējām apveltītu cilvēku, kas pietiekami veiksmīgi varētu izstūrēt
valdības kuģi starp priekšvēlēšanu laika krācēm, neaizraujoties ar
politikas taisīšanu. To apliecina arī viņas teiktais, ka pēc vēlēšanām
viņa sevi premjera amatā neredz.1968. gadā absolvējusi 250 kilometrus uz austrumiem no Rīgas esošās
Tilžas vidusskolu, L. Straujuma iestājās Latvijas Valsts universitātes
Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru beidzot labākajās padomju laika
tradīcijās tika nosūtīta strādāt uz Zinātņu akadēmijas Ekonomikas
institūtu. Tajā viņa pētīja augstskolā iegūto zināšanu izmantošanas
iespējas lauksaimniecības attīstībā. Akadēmija L. Straujumai bija viena
no ilgstošākajām darba vietām, līdz viņa Padomju Savienības norieta
laikā, pabeigusi aspirantūru ekonomikā, 1988. gadā sāka strādāt Valsts
plāna plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā (ZPI).
Svarīga tikšanās
Šī darba vieta L. Straujumai nebija ilgstoša. Latvijai atgūstot
neatkarību, viņa uz īsu brīdi centās iekļauties privātajā biznesā,
strādājot SIA Latvijas datoru centrs. Taču no privātā biznesa viņu
izrāva iesaistīšanās kopējā projektā ar Aigaru Štokenbergu, kas, būdams
Valsts zemes dienesta direktora vietnieks, ar ekonomisti 1993. gadā
strādāja pie Lauksaimniecības konsultācijas centra izveides. Šī tikšanās
bija zīmīga un, iespējams, pat noteicoša tālākajā L. Straujumas
karjerā.
Pierādījusi sevi
Pēc Dānijas parauga Jelgavas rajona Ozolniekos izveidojot Zemkopības
ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas lauksaimniecības konsultāciju
centru, L. Straujuma kļuva par tā direktora vietnieci. Iestādei
transformējoties par bezpeļņas organizāciju viņa amatu saglabāja, bet
1998. gadā kļuva par iestādes vadītāju.
Tieši strādājot pie jaunās iestādes izveides, viņa ar savām darba
spējām pievērsusi nozares speciālistu uzmanību gan netālu esošajā
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, gan Zemkopības ministrijā.
«Viņa strādāja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā par
direktori. Bija ļoti enerģiska un jau tur parādīja sevi no labās puses.
Ne velti viņu uzaicināja uz Zemkopības ministriju par valsts sekretāri.
Viņa ir izsvērta un neļaujas emocijām, nemētājas ar vārdiem,» saka
ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs Jāzeps Rimeicāns, kurš ar L.
Straujumu pašlaik kopā darbojas arī LLU Padomnieku konventā.
Uz Tautas partijas spārniem
Strādājot konsultāciju centrā, L.
Straujuma kopā ar A. Štokenbergu, nākamajiem zemkopības ministriem Ati
Slakteri un Aigaru Kalvīti 1998. gada maijā piedalījās arī Tautas
partijas dibināšanā. Nu vairs nebija ilgi jāgaida, lai četrus mēnešus
pēc tam, kad par zemkopības ministru kļuva Aigars Kalvītis, L. Straujuma
1999. gada novembrī tiktu iecelta par ministrijas valsts sekretāra
vietnieci.
A. Kalvītis kādreizējo padoto un
partijas biedri raksturo pozitīvi, sakot, ka neko sliktu pateikt
nevarot, pat ņemot vērā ilgo pazīšanos un sadarbību. «Mums bijusi
ilgstoša sadarbība, gan kā ministram un premjerministram, gan kā
piensaimniekam. Viņai noteikti piemīt līdera spējas,» saka A. Kalvītis.
Mainoties valdībām un zemkopības
ministra amatā nonākot Atim Slakterim, L. Straujuma 2000. gada nogalē
kļūst jau par ministrijas valsts sekretāri. A. Slakteris, kura vadībā L.
Straujuma nostrādāja divarpus gadus par premjerministra amata
kandidāti, ir mazliet kritiskāks – viņa pārāk daudz aizraujoties ar
kompromisiem.
«Es uzskatu, ka viņa ir pārāk liels
kompromisu cilvēks. Kad kopā strādājām ministrijā un bija jāsaskaņo ļoti
pretrunīgi viedokļi, praktiski to saskaņošanu veica Laimdota, un tā
patiešām ir viņas stiprā puse. Viņa spēj panākt, ka visi virzās uz vienu
kopēju mērķi,» saka A. Slakteris. Viņš bijis gan L. Straujumas
padotais, gan priekšnieks un uzskata, ka tieši šī īpašība palīdzēs L.
Straujumas vadītajai valdībai «pārdzīvot priekšvēlēšanu laika trakumus».
Visiem pieņemama ministre
Šajā amatā, mainoties ministriem un
iemantojot nozares darbinieku neviltotu uzticību, L. Straujuma nostrādā
septiņus gadus. Līdz viņu pie sevis uzņemties valsts sekretāra amatu
aicina senais paziņa
A. Štokenbergs, kas nu kļuvis par
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Tolaik Zemkopības
ministriju vadīja zaļzemnieks Mārtiņš Roze, taču A. Štokenbergs noraida
pārmetumus, ka L. Straujumu pie sevis ataicinājis tikai partijas saikņu
dēļ. «Bija vajadzīgs cilvēks, kurš saprot laukus, pārzina informācijas
tehnoloģijas, spēj pārvaldīt Eiropas atbalsta naudu, uzņemties
iniciatīvu un veidot komandu,» vēlāk L. Straujumas izvēli valsts
sekretāres darbam pamatoja A. Štokenbergs.
Šajā ministrijā, kuru likvidējot
tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,
L. Straujuma piedzīvo gan pašas dibinātās Tautas partijas likvidāciju,
gan 10. Saeimas atlaišanu un atgriešanos Zemkopības ministrijā – nu jau
ministres amatā.
Sarežģītajā politiskajā situācijā,
kad noteikumus vēl centās diktēt Zatlera Reformu partija, L. Straujuma
bija pieņemama kandidatūra ministres amatam visām ieinteresētajām pusēm.
Vienotība, uzņemoties atbildību par bezpartejisko L. Straujumu, deva
viņai iespēju atsākt darbu Zemkopības ministrijā. Viņai, protams,
nevarēja pārmest arī kompetences trūkumu.
Ar politiku neaizraujas
Sekojot L. Straujumas
profesionālajām gaitām, var pieņemt, ka viņa ar politikas taisīšanu
neaizraujas un politiskās partijas izmanto kā platformu savu ideju,
zināšanu un darba spēju realizēšanai. Līdz ar citiem uz to norāda arī
priekšpēdējais Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Politisko
darbību partijas ietvaros viņa neveica. Atceros viņu vairāk kā valsts
sekretāru – kompetents un lietišķs cilvēks. Iespējams, šīs klusās
politiskās dzīves dēļ viņa līdz šim arī nevarēja lepoties ar augstu
atpazīstamību. Neatkarīgās pasūtītais SKDS veiktais sociālais pētījums
liecina, ka par L. Straujumu viedokļa nav 63% valsts iedzīvotāju, 22%
respondentu viņas līdzšinējo darbību vērtē pozitīvi, bet 15 % –
negatīvi. Eksperti gan atgādina, ka ar līdzīgiem reitingiem lielajā
politikā startēja Valdis Dombrovskis, kam pašlaik ir vieni no
augstākajiem reitingiem Latvijas politiķu vidū.
***
Laimdota STRAUJUMA
- Dzimusi 1951. gada 24. februārī Izglītība
- 1968.– 1973. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas – matemātikas fakultāte
- 1987. Aspirantūra lauksaimniecības ekonomikas specialitātē, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
- 1992. – ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr. oec.
