"Noziedznieku Sandras Kalnietes un Jāņa Maizīša tukšie solījumiKaislības ap Denisa Čalovska izdošanu ASV liek atcerēties kādu
traģisku gadījumu Latvijas nesenā pagātnē. Abi gadījumi liek aizdomāties
par valdības spēju sargāt savu pilsoņu intereses un drošību. Par
Čalovska vainu un izdošanas likumību acīmredzot spriedīs tiesību
speciālisti visaugstākajā līmenī. Plašā sabiedrības uzmanība liek cerēt,
ka likuma gars tiks cienīts šā vārda vislabākajā nozīmē.ASV
valdības un tiesībsargājošo iestāžu rīcība liek jautāt - vai Latvijas
valdība ir spējīga tikpat principiāli un neatlaidīgi aizstāvēt savus
pilsoņus? Čalovskis tiek turēts aizdomās, ka palīdzējis kādai grupai
pamatīgi apzagt amerikāņus. ASV ļoti saprotamā kārtā nevēlas pieļaut, ka
kaut kas tāds tiek nodarīts viņu pilsoņiem un vainīgie paliek nesodīti.
Vēlreiz jāatgādina - šobrīd nevar apgalvot, ka Latvijas pilsonis Deniss
Čalovskis patiešām ir vainīgs. To noteiks tiesa. Bet tādai ir jābūt, jo
neviens nevēlas, ka veikli datorspeciālisti var nesodīti apzagt cilvēku
banku kontus. Viņi nešķiro - šodien kāds ielaužas amerikāņu banku
kontos, rītdien to var mēģināt izdarīt Latvijā. Pilsonība nav un nevar
būt attaisnojums, lai izvairītos no atbildības.Ārzemnieks Latvijā sabrauc divas sievietes un joprojām palicis nesodītsŠajā
brīdī ir vērtīgi atcerēties kādu citu gadījumu, kad cietēji bija
Latvijas pilsoņi. Tas bija daudz traģiskāks gadījums, jo tika izdzēstas
divas jaunu Latvijas pilsoņu dzīvības. Vainīgais aizmuka no Latvijas uz
Zviedriju, netika izdots un nekad nestājās tiesas priekšā. Tas ir
bēdīgais Bū Johansona gadījums. 1997. gada jūlijā viņš Latvijā ar auto
uz ceļa notrieca divas sievietes, kuras no gūtajām traumām mira.
Johansonam kā drošības līdzeklis tika piemērots paraksts par
dzīvesvietas nemainīšanu, tomēr nākamajā dienā, uzspļaujot Latvijas
likumiem, viņš aizmuka uz Zviedriju. Latvijā vairs neatgriezās un tiesas
priekšā par savu nodarījumu neatbildēja.1Līdz pat šai dienai nav
skaidri atbildēts uz jautājumu - kā un kāpēc viņš tik brīvi varēja
aizmukt no Latvijas, neskatoties uz aizdomām par patiešām ļoti smagu
noziegumu? Vai Latvijas valdība izdarīja visu, lai panāktu viņa
izdošanu? Žurnāliste Sandra Veinberga ilgi pētīja šo lietu un atklāja
vairākas «dīvainības» Latvijas politiķu un tiesībsargājošo iestāžu
rīcībā. Cerams, ka viņa plašākā materiālā vēlreiz izklāstīs šā baisā
notikumā detaļas. Tai skaitā atbildot uz jautājumu - kā Zviedrijas
prokuratūra notikušo varēja nosaukt par nenozīmīgu. Vai patiešām
Zviedrija savu pilsoņu aizstāvībā nolaižas tik zemu, ka divu cilvēku
nobraukšanu atļaujas nosaukt par «nenozīmīgu»? Vai arī mums kaut kas
līdz galam nav pietiekami skaidri paskaidrots.2Sandras Kalnietes un Jāņa Maizīša tukšie solījumiTomēr
pats galvenais ir uzzināt vainīgo amatpersonu un politiķu vārdus, kuri
skaļi solīja panākt vainīgā izdošanu un tiesāšanu, bet to neizdarīja. Jo
runa ir par ārkārtīgi svarīgu principu - spēju sargāt savas valsts
pilsoņus. Jo noticis ir kaut kas ārkārtīgi briesmīgs - uz ceļa
nogalināti divi cilvēki, bet vainīgais joprojām nesodīts brīvi staigā
apkārt.ReklāmaLatvijas
amatpersonas, kuri solīja izdarīt visu, lai Johansons atbildētu par savu
nodarījumu, ir kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, bijušais
ģenerālprokurors Jānis Maizītis, toreizējā ārlietu ministre Sandra
Kalniete un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. 2003.
gadā viņi apņēmīgi paziņoja, ka izdarīs visu, lai panāktu taisnīgumu.
Maizītis solīja, ka cietušo piederīgo intereses gan Zviedrijā, gan
Latvijā pārstāvēs Ģenerālprokuratūra.3Pēc desmit gadiem varam
droši teikt - tas bija lēts populisms. Viņi savus solījumus neizpildīja.
Zviedrija tā arī nekad neizdeva Johansonu. Latvijas politiķi
visaugstākajā līmenī neko nespēja izdarīt, lai aizsargātu savu pilsoņu
intereses. Vai viņiem pietika godaprāta uzņemties atbildību par savu
neizdarību? Nē. Sandra Kalniete šobrīd ir redzama «Vienotības» biedre un
pārstāv Latvijas intereses Eiropas parlamentā. Jānis Maizītis kļuvis
par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju.Ārzemnieki var
nesodīti sabraukt Latvijas pilsoņus, bet Latvijas valdība nebija spējīga
ar spītīgu neatlaidību panākt lietas izskatīšanu tiesā. ASV neatlaidīgi
cīnās, lai noziegumi pret viņu pilsoņiem tiek izmeklēti un vainīgie
saukti pie atbildības. Latvijai ir jāspēj darīt to pašu. Ja atbildīgie
politiķi vai amatpersonas to nespēj, tad viņiem jāiet.Avoti:1. LETA - Gulbis Zviedrijas vēstniekam aktualizē Bū Johansona lietu " - http://www.delfi.lv/news/national/criminal/gulbis-zviedrijas-vestniekam-aktualize-bu-johansona-lietu.d?id=47113942. "Diena" - Ārlietu ministre uzmanīs Zviedrijas pilsoņa izraisītā negadījuma lietas attīstību http://www.diena.lv/arhivs/arlietu-ministre-uzmanis-zviedrijas-pilsona-izraisita-negadijuma-lietas-attistibu-115808093. BNS - Krimināltiesiskās iespējas pret Bū Johansonu ir izsmeltas http://www.delfi.lv/news/national/criminal/kriminaltiesiskas-iespejas-pret-bu-johansonu-ir-izsmeltas.d?id=4769622http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/474356-valdibam_ir_jaaizstav_savi_pilsoni_asv_to_dara_vai_latvijas_valdiba_to_dara "
