Ir mums tāds teiciens: klusēšana zelts, runāšana – sudrabs. Bet vai vienmēr klusēšana ir zelta vērta?
Dziedātāja Liene Šomase nebeidz pārsteigt un kārtējo reizi pielējusi ugunij eļļu.
Izņēmums nav arī intervija žurnālam Shape.
Tājā skandalozā dziedātāja stāsta, ka pirmo reizi mūžā iemīlējusies. No tā var secināt, ka meitiņas Gabrielas tēvu Mārtiņu Samuli viņa nemaz nav mīlējusi. Liene gājusi pret uzskatu, ka bērnam ir jādzimst ģimenē un mīlestībā, nevis jāizveido ģimene bērna dēļ.
Nav noslēpums, ka Liene no preses meitiņu tur pa gabalu, bet vai šāda veida paziņojumi nenodara vēl lielāku ļaunumu?
Intervijā viņa atklāj, ka beidzot satikusi īsto vīrieti, kurš viņu iedvesmojot. Vai tikai nesanāk, ka atkal presei tiek apzināti izmests āķis, lai taptu jaunas publikācijas, minējumi?
Punktu visam intervijā pieliek skaļais paziņojums par to, ka Liene Šomase esot bijusi tuvu tam, lai atņemtu sev dzīvību. Intervijā viņa atzīst, ka tam esot bijuši vairāki iemesli - negaidītā šķiršanās no bērna tēva, skandāls ap mammu un nelaimīgo sunīti, audžubrāļa mīklainā nāve. Dziedātāja, kurai pavisam nesen nācās atcelt divus koncertus (Mēļo, ka esot nopirktas tikai dažas biļetes - VIPi.), esot pārcietusi dziļu depresiju.
Bet laikam jau arī šī ir viena no lietām, kuru labāk paturēt pie sevis.
Un vai nav tā, ka jo vairāk publiskajā telpā stāsta par attiecībām, pagātnes traģēdijām, jo lielākās auzās var iebraukt?
No otras puses, ja Šomase nebūtu pati izstāstījusi šīs lietas, tad agri vai vēlu tas tāpat nāktu gaismā.
Taču katram no mums ir pagātne - vienam raibāka, citam mierīgāka, bet tāpēc tā ir pagātne, lai to neraustītu un mierīgi varētu dzīvot tagadnē.
Vienkārši jāsaprot, ka ir lietas, kas nav jāstāsta, jo Tu nekad nevari zināt, kurā brīdī tas atspēlēsies. Ir jāizjūt, kāds ir tas cilvēks, kam par sevi to stāsti, kā viņš to uztvers un kā uz to skatīsies.
Lienes Šomases lielā atklātība jau izraisījusi pamatīgu diskusiju vētru.
