Ar anoreksiju visbiežāk slimo meitenes. Parasti anoreksija sākās pusaudžu vecumā. Ar anoreksiju slimo 1 no 150 meitenēm.
Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingras diētas ievērošanu. Pacientēm sākumā parasti patiešam ir neliels liekais svars. Bet pat tad, kad ir sasniegts ideālais svars, slimnieces turpina badoties, jo viņu priekštati par savu svaru ir kļuvuši nepareizi un viņas joprojām uzskata ka ir par resnu. Nereti slimnieces nodarbojas arī ar intensīvu vingrošanu, vai lieto medikamentus, kuri samazina svaru.
Anoreksijas pamatsimptomi ir:
Stipras bailes kļūt resnam
Aplams priekštats par savu ķermeni
Vismaz 25% zemāka svara attiecība pret garumu un vecumu nekā normālais
Nav konstatēta cita slimība, kas varētu izraisīt šādu stāvokli
Anoreksijas attīstības gaitai ir raksturīgas trīs fāzes.
Pirmā fāze sākas kā parasta notievēšana, bet pakāpeniski process pārvēšas par badošanos un kļūst par uzmācību. Lai gan slimnieks uzskata, ka viņš vairs nav atkarīgs no ēdiena, viņš nepārtraukti par to domā. Svars strauji krītas, novājēšana ir izteikta un satrauc ģimeni. Lielākā daļa anoreksijas gadījumu tiek pārtraukti šajā fāzē.
Otrā fāze iestājas, ja badošanās turpinās. Otrajā fāzē organisms ierobežo dažas enerģijas prasošās sistēmas. Izbeidzas menstruācijas, samazinās asinsriņķošana rokās un kājās, kā rezultātā rodas salšanas sajūta, krītas koncentrēšanās spējas. Ja stāvoklis neuzlabojas, pacientu parasti ievieto slimnīcā. Daļa pacientu jūt pacilātu noskaņojumu, jo izsalkuma sajūta ir zudusi. Šajā stadijā stāvoklis vēl var vērsties uz labo pusi.
Trešās fāzes laikā pacients sver ap 30 kilogramiem. Organisma vielmaiņa sāk izmantot pēdējos enerģijas resursus. Tauku krājumi ir izlietoti. Paaugstināta uzņēmība pret infekcijām. Pacienta pamatnoskaņojums ir apātija. Ja pacients atsakās ēst ir nepieciešama intravenozā asins un barības vielu ievadīšana. Daļa pacientu izdara pašnāvību.
