Inta Fogele VIPiem pa tālruni no Lietuvas pauda savu sašutumu par lietuviešu kolēģu organizatoriskajām vājībām: "Vairāk kā 33 grādu karstumā meitenēm vakarkleitās jākratās autobusā uz kārtējo objektu. Pārģērbšanās iespēju nav. Kleitas pret vakaru ir jau slapjas, netīras un saburzītas. Bet meitenēm taču tās vēl jāvelk..."
Tāpat Inta norāda par programmas pēkšņo maiņu, kad pēdējā brīdī tiek paziņots par izmaiņām. Tā, piemēram, uz 15 cm špiļķām konkursantēm pēkšņi paziņoja, ka būs jābrauc ar mistisku kuģīti. Tāpat uz pieņemšanu pie Kauņas mēra bijis jāmēro tāls ceļš ar kājām pa bruģi ar tiem pašiem augstajiem papēžiem.
Ar autobusu bijis jākratās 350 km vienā virzienā un atkal bez pārģērbšanās. Vai meiteņu kleitas vēl vispār būs lietojamas, Mis Latvija vadītāja apšauba.
Lielākais pārpratums - meitenēm ar visām milzu bagāžām bijis pilnībā jāizčekojas no viesnīcas, lai tai pašā viesnīcā ar visām tām pašām mantām iečekotos jau nākamajā diennaktī...
Fogele, kura dzīvē ir pieredzējusi tūkstošiem konkursu, ir patiesā šokā par šādu organizēšanas "mākslu".
Latvijas konkursante, juriste Agnija Drebeinika kopā ar Venecuēlas un Nīderlandes Mrs. pārstāvēm Lietuvā
Savā blogā no Lietuvas Inta apraksta konkursa nianses:
"Tā kā neviena no konkursantēm nebija iepriekš brīdināta, par to ka viņām jābūt līdzi naudai, ejot uz vakariņām, tad izsole izvērsās par klātesošo lielvalstu pārstāvju sacensību vairāksolīšanā. Pēc nogurdinošās dienas daļa no konkursantēm pēc lielās kopīgās fotogrāfijas pameta zāli(grupas foto), kā rezultātā pasākuma vadītājs kopā ar pagājušā gada konkursa uzvarētāju nonāca neapskaužamā situācijā un zāle ļoti strauji kļuva arvien tukšāka. Pāris valstu vēstniecību pārstāvji tika nostādīti neērtā situācijā, jo ierodoties viesnīcā klīda pa to mēģinot sameklēt kādu no organizatoriem, kurš izskaidrotu notiekošo vakara gaitu. Kā rezultātā ap mani izveidojās krieviski un angliski runājošu oficiālu pārstāvju grupa, kas centās jo manis noskaidrot kas notiks tālāk un kādēļ viņi šeit atrodas.Ap 22:30 dalībnieces izklīda, lai sagatavotu bagāžu , jo bija jāatbrīvo viesnīcas numuri. Nākamajā dienā dalībnieces devās uz trim dienām uz Kauņu, lai pēc tam atgrieztos viesnīcā un tajā no jauna ”iečekotos”.
Pasākuma otro dienu dalībnieces pavadīja kopā ar bērnunama bērniem. Deviņos no rīta bērni tika atvesti pie dalībniecēm uz viesnīcu, kur viņas bērniem dāvināja suvenīrus un cienāja viņus ar saldumiem. Pēc tam visi kopā devās uz atpūtas vietu Trakai.
Dalībnieču un bērnu komunikācija lielākoties notika ar zīmju valodu, jo lielākā daļa bērnu sarunājās tikai lietuviešu valodā, bet dalībnieču komunikāciju valodas ir angļu krievu un spāņu. Atpūtas vietā bērni izvēlējās sev modeļus no dalībnieču vidus un tos zīmēja.
Vēlāk dalībnieces devās uz Traķu pili. Gaisa temperatūra visu dienu bija ap 32 grādiem un visi pasākumi notiek ārā. Traķu pilī dalībniecēm tika mācīta sena deja. Tā kā konkursantes ir sievietes, tad tām bija jāsadalās pa pāriem un viena dalībniece pārī dejoja sieviešu partiju, bet otra vīriešu.
Vakarā viesnīcā katrs bērns kādai no dalībniecēm pateica savu vēlēšanos, kuru tā pierakstīja, klāt pievienojot savējo, un vienā reizē baloni ar pievienotajiem ‘’sapņiem”’ tika palaisti gaisā.
Bērni sniedza koncertu dalībniecēm(eņģelīši), kam sekoja ne sevišķi veiksmīgi organizētā labdarības izsole, kur izsoles vadītājs kopā ar bērniem un viņu zīmējumiem kopīgi apstaigāja vakartērpos sēdošās konkursantes, kuras tajā laikā ēda vakariņas, un diezgan uzstājīgi piedāvāja bērnu klātbūtnē nosaukt summu, par kādu dalībniece iegādāsies šo zīmējumu."
