Pēc vairāk nekā trīs mēnešu prombūtnes dziedātājs Dons atgriezies no Londonas. „Doma ir atgriezties... Latvijā esmu ieradies, lai kopā ar komandu izveidotu priekšnesumu Eirovīzijai. Tālākais ir atkarīgs no tā, kā mums veiksies,” stāsta dziedātājs Dons.
Kāpēc nolēmi piedalīties Eirovīzijā?
Tāpēc, ka pirms gada šajā konkursā piedalījās arī britu komponists Endrū Loids Vēbers. Eirovīzija kļūst arvien profesionālāka.
Piedāvājums nāca no komponista Zigmara Liepiņa. Ideja ir ģeniāla – mana reliģija, mana dzīve... Tā nav tikai dziesma, tā ir mana pārliecība. Cilvēks nekad nebūs brīvs aizbraucot strādāt uz Vāciju. Iekšā viņā sēž vergs! Šajā dziesmā varu parādīt savas balss amplitūdu. Šovs tiks veidots sadarbībā ar Viktoru Runtuli. Ceru, ka būs spēcīgs un baudāms šovs!
Tagad visas lietas dari nopietni?
Laikam jau... Vecums uznācis (Smaida.). Tā dzīvošana citās vidēs darījusi savu. Lietām pieeju nopietni.
Indija... ceļošana... sevis meklēšana?
Principā jau tā ir dzīves dzīvošana. Es kaifoju, baudu! Izbaudu katru dzīves mirkli. Esot krīzes pozīcijā mums visiem ir iespēja paveikt kaut ko jaunu. Varam tiekties pēc jaunām lietām. Rodas arī interesantas idejas. Piemēram, krīzes dēļ nesen tika atceltas ikgadējās modes skates. Jaunie modes mākslinieki nepadevās un sarīkoja modes skati tirgus gaļas paviljonā. Vai nav brīnišķīgi? Manuprāt, tas ir ģeniāli... Tas pierāda, ka krīzes laikā cilvēki kļuvuši vēl radošāki. Viņi nepadodas.
Vai tad mēs nemeklējam paši sevi? Visu laiku domājam, kā arī meklējam atbildes uz dažādiem jautājumiem... Tikai atrodot atbildi uz kādu jautājumu, mūsos iestājas miers.
Man radās jautājumi par Indiju, Ameriku... Nevaram paļauties tikai uz to, kādu iespaidu šīs valstis atstājušas uz citiem cilvēkiem. Gribas pašam saprast, izjust... Pats braucu, skatos un vērtēju.
Man neliekas, ka esmu ļoti mainījies. Nedomāju, ka kāds mani varētu nesaprast! Manī deg tā pati ambīciju uguns. Tikai lēmumus pieņemu savādāk.
Tev nešķiet, ka esi nedaudz dīvains?
Bet mēs jau visi esam tādi (Smejas.). Paskaties, kas notiek apkārt... Politikā? Arī mūzikas lauciņā vai rakstniecībā... Viņi nav dīvaini? Katram no mums dīvainība mērāma pēc savas skalas... Cilvēkiem no Madonas Fredis un Ufo arī liekas dīvaini... Es nedomāju par to, ko domā citi...
Tava dzīve ļoti mainījās pēc tēva nāves...
Ja tā pilnīgi godīgi, tad dzīve ļoti mainījās brīdī, kad nomira mans tētis. Tas notika 2007. gadā... Pēc traģēdijas vēlējos saprast, kāpēc viņš nomira? Viņš man bija ļoti mīļš, tuvs... Vienā brīdī sāku gūt arī atbildes... Sapratu, ka jāapstājas. Tagad sava tēta nāvi uztveru, kā vienu no labākajiem notikumiem manā dzīvē. Zinu, ka tas izklausās ļoti jocīgi... Taču tikai pēc viņa nāves sāku novērtēt katru brīdi, ko bijām pavadījuši kopā. Atcerējos visu, ko tētis man stāstīja, mācīja... Kas tad dzīvē ir svarīgākais? Viņš teica: ”Nauda, bagātība, mašīnas tev nesīs prieku, bet kopumā tā ir niecība... Dzīvo savu dzīvi tā, kā tu to vēlies... Nevis tā, kā to vēlas sabiedrības lielākā daļa.”
Manā atmiņā atausa dažādas sarunas... Daudz domāju... Lauzu arī dažādus stereotipus, kas laika gaitā bija izveidojušies.
Saņemot atbildes, kļūst arvien interesantāk. Ir labi saprast, kāpēc ar mani tas notiek? Kāpēc? Tikai tad aizdomājies, ko esi darījis, lai manītu kādas lietas, notikumus...
Kāpēc atbildes nolēmi meklēt austrumu kultūrā?
Tā nav vienmēr.... Esmu atbildes guvis arī reliģijā. Tad, kad man bija trīspadsmit gadu neviens mācītājs nespēja atbildēt uz maniem jautājumiem. Nekas neatlika, kā patiesību meklēt pašam. Jāatzīst, ka atziņas par lietām un parādībām laika gaitā var arī mainīties. Mēs visu laiku esam procesā... Nevaru pateikt, ka tieši šodien esmu kļuvis gudrs... Kas tad būs tālāk? Mēs varam kļūdīties, jo tad dzīve kļūst vēl interesantāka... Kļūda jau nav tikai labs un slikts... Tas ir kaut kā rezultāts.
Vai viegli visu laiku būt labam?
Man tā šķiet, ka nē... Nezinu! Tu esi tāds, kāds tu esi... Labs vai slikts... to jau nosaka citu cilvēku domas, gadiem veidojušās tradīcijas. Arī pats esmu tāds, kāds esmu... Vienam būšu labs, bet citam slikts. Nezinu kāds - labs vai slikts?!? Iespējams, ka esmu pārāk jauns, lai atbildētu uz šo jautājumu.
Kurā brīdī cilvēks paliek sens?
Esmu saticis vecus cilvēkus, bet viņiem ir tikai divdesmit gadu... Ne jau pēc vizuālā, bet principiem un uzskatiem. Esmu saticis tādus jaunekļus astoņdesmit gados... (Smaida.). Galvenais, ka cilvēkam ir savas vērtības.
Tu daudz lasi?
Jā! Lasot arī gūstu atbildes uz dažādiem jautājumiem. Ikvienam iesaku izlasīt Ričarda Baha grāmatu "Tilts pāri mūžībai". Fantastiska grāmata. Uz doto brīdi lasu Nelsona Mandelas autobiogrāfiju.
Kas notiek mūzikas lauciņā?
Dziesmas tiek ģenerētas, rakstītas... Pamatdarbs notiek Anglijā. Dziesmas būs melodiskas, ātras, lēnas. Spēcīgas un mazāk spēcīgas. Elektroniskas, modernas...
Ko par tavām aktivitātēm saka draudzene Lily jeb Linda?
Vecīt, man baigi negribas runāt par savu privāto dzīvi... Negribu! Negribu... Mana ģimene tikai iegūst... Mainos es, mainās mana ģimene. Mainās visa pasaule... Taču negribu apgalvot, ka man ir absolūta taisnība. Iespējams, ka rīt jau domāšu savādāk.
Ko Tev deva dalība konkursā „Jaunais vilnis”?
Es ļoti daudz ieguvu... Pēc konkursa man vieglāk bija pieņemt lēmumus. Principā neko nenožēloju. Tagad saprotu, ka nevajag mainīt dziesmas.
