Lidostā «Rīga» pagājušās sestdienas rītā bija tāds pūlis, ka nācās domāt, vai tikai puse Latvijas negrasās doties uz citu zemi. Pagalam satraukts šajā burzmā lidmašīnas reisu no Londonas gaidīja mūziķis – latvju roka veterāns Aivars Brīze pukodamies: «Kur te, ellē ratā, ir pareizie «vārti»?! Šoreiz Aivars vairs nedrīkstēja viņu zaudēt – izlaist no rokām paša meitu, kuru pirms 21 gada tikai reizi redzējis guļam ratiņos.
Kamēr Aivars kabatā lūkoja pēc Zanes fotogrāfijas, kāda slaida gaišmate kā sastingusi vēroja iesirmo vīru. «Ir!» pirmā iesaucās Brīzes dzīvesbiedre Elita Veidemane. Un vairs nekas netraucēja tēvam pirmo reizi apskaut savu meitu. «To sajūtu, ko sauc par asins balsi, to vārdos nav iespējams aprakstīt!» asaras neslēpdams, sacīja Brīze. Zane no savas puses piebilda, ka jūtams tāds siltums abu starpā, it kā ar tēvu nekad nav bijuši šķirti.
Tikai viena mīlas nakts
Kā tas nākas, ka Brīze tikai tagad atrod savu trešo bērnu? «No viens puses – man sanāk it kā taisnoties, bet tā nu tas reiz bija,» trauksmaino jaunību atceras grupas «Līvi» vīrišķīgi piesmakušās balss īpašnieks Brīze, atklāti atzīstot, ka par Zanes māti neko daudz neatceras... Tā esot bijusi vienas nakts mīla pēc koncerta Madonā. Jau pēc gada citā koncertā ratiņos tika parādīts mazulītis: «Lūk, tava meita!»
Diemžēl Zanes māte gāja bojā, kad mazajai bija tikai trīs gadiņi. Aivars Brīze stāstīja, ka toreiz runājis ar savu ģimeni par to, ka meitu vajadzētu pārņemt audzināšanā, bet aizbildņi, meitenes krustmāte, tam nav piekritusi. Kā arguments minēts mūziķa dzīvesveids – nemitīgie koncerti, ceļojumi. Jau pēc kāda laika Brīze vairs neesot varējis sadzīt pēdas Zanei Zubarevai. «Laikam esmu bijis ne tas labākais tēvs, bet tagad cenšos to atgūt,» notikušo atceras Brīze. «Droši vien savu iespaidu atstājis arī tas, ka pats esmu audzis bez vecākiem, bērnunamā, bez īstas sapratnes, kas ir ģimene. Kad piedzima pirmais bērns – dēls Kristaps (26), ar tādu sajūsmu viņam mainīju autiņus un palīdzēju sievai, kā vien prazdams. Otru meitu Tīnu (18) vairs tā nesanāca pieskatīt. Bet Zani tikai tagad iepazīstu – šis laiks mums paiet sarunās un ļoti jaukā kopā būšanā.» Brīze piebilst, ka abām meitām esot viņa acis.
Lepojās ar tēti
Lai arī Zani Lubānā uzaudzināja krustmāte, meitenei jau apzinīgā vecumā ir atklāts, kas ir viņas tēvs. Zane lepojās ar populāro tēti, par to stāstīja saviem draugiem, no avīzēm un žurnāliem izgrieza fotogrāfijas un rakstus, krājot tos mapītēs, tāpat arī klausījās «Līvu» ierakstus. Taču viņai visu laiku pietrūcis drosmes, lai uzmeklētu Brīzi.
Nonākot Anglijā, kur jau pāris gadus Zane dzīvo un strādā, viņa pa īstam sailgojusies pēc sava vistuvākā cilvēka pasaulē. «Uz šo soli mani pamudināja arī draugi Anglijā. Es redzēju, cik tas ir svarīgi, īpaši tur, tālumā, esot, ja ir kāds, ar ko parunāties, izstāstīt, kas uz sirds. Un tad jau darīju visu, lai uzmeklētu tēvu. Ar portāla «draugiem.lv» starpniecību tas pēc kāda laika arī izdevās, un tas prieks, kad viņš pirmo reizi atsaucās, tas bija ļoti, loti liels!»
Zane stāstīja, ka viņai no tēva esot pārmantots atklātums, tiešums un varbūt arī tas, ka grūti pieņemt kritiku, taču viņa to apzinās un cenšas laboties. Jauniete, kas pēc vidusskolas beigšanas bija iecerējusi studēt kultūras menedžmentu, bet lai nopelnītu naudu studijām devusies uz Britu salām, paredz, ka tik drīz neatgriezīsies. Iespējams, ka pat varētu arī tur studēt, turklāt Anglijā Zanei ir draugs – kāds latviešu puisis.
Bet ko Brīze? Viņš saka, ka dzīve esot brīnums, – pirms pāris gadiem viņu «atrada» māsa, bet nu – meita. Kas zina, varbūt uzrodas vēl kāds radinieks?
