No visa pēdējā laikā redzētā un dzirdētā īpaši atmiņā iesēdies Mārtiņa Freimaņa un Laura Reinika fenomenālais kopdarbs jeb dziesma "Es esmu tev dzīslās".
Nu palasieties šo:"Es esmu tev dzīslās no rīta līdz rītam. Smaidi vēl, ja tev nav žēl... Mēs krītam un krītam viens otram uz dzīslām... Ieelpo vēl. Man gaisa nav žēl..."
Lasot minētās rindiņas uzreiz radās vēlme pārlasīt arī izcilo domātāju Nīčes un Sokrāta darbus. Nezinu, vai vajadzētu meklēt kādas līdzības, bet varbūt tomēr izdosies atrast... Cerība mirst pēdējā un, kad tās vairs nav, iestājas bezgalīga tumša nakts :)
Dziesmas radīšanas process neesot jau nekāda tur saldā maze. Ir dažādas tehnikas, paņēmieni, bet gala rezultātam jābūt ļoti spilgtam un krāsainam, īstam mākslas šedevram.
Reiniks un Freimanis paveikuši patiešām labu darbu. Rūpīgi un profesionāli strādājot, radies megahīts, kuru izpilda Rūta un Lauris Reiniki.
Runā, ka arī Latvijas populārās mūzikas vēstures rakstītāji minētās dziesmas tekstu vēlas pakļaut rūpīgai izpētei.
Par ko dziesmas vārdu rakstīšanas brīdī domāja Mārtiņš Freimanis, vēsture gan klusē.
Visā šajā situācijā priecē tas, ka Mārtiņš Freimanis dziesmu “Es esmu tev dzīslās” neizpilda duetā ar Lauri Reiniku.
