Jau pēc raksta publicēšanas mums tika atsūtīti foto kurus kāds vērīgs lasītājs bija uzgājis Centa (Aigars Gasins) draugiem.lv profilā. Grūti spriest kas liek 50-gadīgam cilvēkam šādi fotografēties un izlikt publiskai apskatei šos foto. (galerija)
Viņš raksta dzeju, un viņam tiek dotas galvenās lomas teātrī. Divus gadus viņš ir muzicējis džeza grupā "Divertisments", kur spēlējis alta saksofonu. Savās zināšanās viņš ir skolojis veselu pūtēju orķestri. Un vēl viņš prot dejot Kubas stepu. Iepazīstieties, Rīgas 21. vidusskolas naktssargs Aigars Gasiņš!
"Līdz trešajai klasei biju skolas līderis. Tad uz gadiem četrdesmit es, tēlaini izsakoties, aizmigu letarģiskajā miegā. Un nu es beidzot esmu no tā pamodies!" par sevi saka muzikālā šova "Zvaigžņu lietus 2" pirmā raidījuma uzvarētājs, veikalu tīkla "Maxima" reklāmas seja — efektologs Centis Ūbele.
Naktīs strādā karalisku darbu
Paralēli tam visam es strādāju arī skolā — pa naktīm sargāju Rīgas 21. vidusskolu. Tas ir lielisks, ļoti priviliģēts un, es pat teiktu, karalisks darbs! Uzskatu, ka katrs darbs ir svēts, un tādēļ tas ir jādara ar mīlestību — vienalga, vai tu esi sētnieks, apkopējs vai sargs. Tu dari svētu lietu un, ja vēl mīli to, ko dari, tad zini, ka tu uz saviem pleciem turi šo pasauli!
Jā, es sargāju skolu! Un es lepojos ar to! Tā kā nekā ir skola, kurā savulaik esmu mācījis spēlēt pūtēju orķestrim. Ļoti daudzi audzēkņi, kuriem esmu iemācījis apieties gan ar trompeti, gan klarneti, gan saksofonu, mani katru gadu apsveic arī pirmajā septembrī," smaidot atklāj Aigars. "Un kurā brīdī tu guli?" es vaicāju. Un pretī saņemu smagām nopūtām pilnu atbildi: "Vienā mirklī vienkārši ieslēdzas tāds kā autopilota stāvoklis, kad tu ej un dari visu, nedomājot par to, ka esi noguris. Jā, nenoliedzu, ka tieši šobrīd ir ļoti liela slodze — noslogotas ir visas divdesmit četras stundas diennaktī. Sešas dienas nedēļā pa divām reizēm katrā ir mēģinājumi. Taču viss ir kārtībā — man ir vēlēšanās iemācīties dziedāt, un tas šobrīd ir pats galvenais!"
Galvenais – pārvarēt bailes
Taujāts, par ko ir stāstīts Aigara rakstītajos dzejoļos, viņš mazliet kautrīgi atklāj: "Tie lielākoties ir par dabu. Kāpēc ne par mīlestību? Man tā kaut kā vairāk transformējusies uz dabu. Es saņemu mīlestību tieši no tās un to tad arī ielieku savos dzejoļos, kas patiesībā vairāk līdzinās dzejprozai. Tās ir kā redzes ainiņas, kā impresijas. Kā mazi stāstiņi — vairāk acīm, nevis ausīm." Ieminos, ka Aigara dzejoļiem vajadzētu sarakstīt mūziku un tad ar tiem varētu uzstāties šovā. "Tu tikko izņēmi man vārdus no mutes par ideju, ko es pats nesen ierosināju savai skatuves partnerei, dziedātājai Santai Zapackai," smejoties paziņo Aigis. "Es tieši to arī viņai teicu — mēs taču varētu radīt un nodziedāt šovā dziesmu ar maniem vārdiem un viņas mūziku!"
"Vai ar tevi var iepazīties? Tu taču šobrīd esi brīvs vīrietis," bez brīdinājuma šauju ārā divas aukstas ūdens šaltis. "Aizņemts," mazliet piesarkstot, klusi paziņo Aigars. "Tev ir draudzene?" es neatstājos. "Nē, nu nav tās draudzenes man pagaidām... Esmu aizņemts no tāda viedokļa, ka šobrīd esmu ļoti noslogots. Man vienkārši nav brīva laika. Un vēl — es esmu ļoti parasts. Lai gan latviešiem tie supervaroņi nemaz tik ļoti nepatīk. Viņiem patīk pelnrušķītes un neglītie pīlēni. Un es tāds esmu — vienkāršs cilvēks no ielas, kas neslēpj no citiem ne savu apģērbu, ne draudzības. Un tieši tā man arī visu laiku ir paticis justies. Es patiešām ļoti mīlu tieši vienkāršos cilvēkus. Man gan ir slikta redze, tādēļ, lūdzu, nedusmojieties, ja kādreiz neatņemu uz ielas kāda sveicienu. Es cilvēkus ieraugu un atpazīstu tikai piecdesmit centimetru attālumā. Ja, piemēram, tu nāktu man pretī, draudzīgi smaidot vai aktīvi mājot no ielas pretējās puses, es, ļoti iespējams, tev paietu garām auksts kā ledus gabals. Es vienkārši neredzu, nevis ignorēju," paskaidro Aigars.
Taujāju Aigim, kādas sievietes viņam patīk. "Gudras, ar humora izjūtu un siltu sirdi, kas pilna mīlestības," viņš nopietni atbild. "Gan jau tu esi tipisks vīrietis, kam patīk arī tās jauniņās — astoņpadsmitgadīgās!" es jokojot izmetu. Un Aigars nopietni novelk: "Nu jā, arī, bet — ne tikai! Man patīk arī sešdesmitgadīgas! Šajā vecumā ir tik daudz fantastisku cilvēku, uz kuriem paraugoties, aizraujas elpa — olalā, ja es tā varētu! Piemēram, noturēties līdz deviņdesmit gadiem kā Ronalda Reigana sievai Nensijai. Nu, superīgi! Viņa ir tā–ā–āda dāma ar tik sievišķīgu augumu. Gadiem nav nekādas nozīmes!" smejoties uzsver Aigis. "Tad gan jau savos gandrīz piecdesmit tu plāno vēl izveidot ģimeni?" es taujāju. Un Aigars atbild: "Nu, ja tu tā jautā, tad es saku — laikam jau jā.
Smalko aprindu pārzinātāji zina stāstīt, ka Centis lolojot siltas jūtas arī pret savu skatuves partneri Zapacku, taču viņas dēļ Centim nākšoties cīnīties ar viņas tagadējo draugu Hariju Ozolu.
