Šķiet, Latvijā Milānas saistība ar modes biznesu plašāk sāka izskanēt itāļu fotogrāfa Bepes Lopetrones ziedu laikos. No 1994. līdz 1999.gadam viņš sadarbojās ar dažām mūsu modeļu aģentūrām, kā arī visai bieži Rīgā mēdza meitenes uzrunāt uz ielas un solīja viņām spīdošu modeles karjeru.
Daudzas, uzticēdamās Bepem, devās viņam līdzi uz Itāliju. Kāda arī kaut kur pafotografējās, taču aizvien biežāk atklātībā nonāk stāsti par neskaitāmajām gultām, caur kurām šīm meitenēm bija jāiziet, lai kāds it kā apmaksātu viņu uzturēšanos Milānā. Pārdomas izraisa arī vairāku Milānā sastapto modeļu nevēlēšanās runāt par Bepi. “Jā, mani uzrunāja Rīgā uz ielas,” vien atzina kāda 28 gadus veca sieviete, kura Milānā periodiski dzīvo jau astoņus gadus un šobrīd turpina strādāt par modeli apģērbu katalogos un sadzīves preču reklāmās. Par spīti vairāku Bepes apburto meiteņu dramatiskajai pieredzei, mājās palikušās modeļu skolu audzēknes turpināja sapņot par dienu, kad itāļu fotogrāfs pamanīs arī viņas.
"Tas mani patiešām pārsteidz! Latviešu meitenes kūst ārzemnieku priekšā, taču vietējo modeļu aģentūru piedāvājumus uztver augstprātīgi,” stāsta Zigmunds Līpiņš. Savukārt pēdējā informācija, kuru viņš esot dzirdējis par Bepi, liecina, ka itāļu fotogrāfam ir problēmas ar likumu un aizliegums iebraukt Latvijā. “Bepe bija slikts biznesmenis, jo viņam pārāk patika būt starp meitenēm,” nosaka Zigmunds Līpiņš.
Tiesa, sapnim par Milānu ir arī reāls pamatojums. Piemēram, modele Evija Ķivule (22) (fotogalerija) Milānā jau ir strādājusi trīs reizes (gan caur modeļu aģentūru Vacatio, gan Natalie – red.), taču pati uzskata, ka modeles karjeru nemaz tā īsti nav sākusi. “Man vienmēr kaut kas cits ir bijis svarīgāks. Skola, tad augstskola… Šķiet, mana kļūda bija tā, ka jau sākumā to visu neuztvēru nopietni.
Katra reize Milānā man šķita kā kārtējais ceļojums,” atzīst Evija. Taču viņa norāda uz vēl kādu būtisku iemeslu, kāpēc ir modeles, kuras nevēlas atgriezties Milānā. “Šajā biznesā viss grozās ap naudu, un, lai atvaino modeļu aģentūras, parasti vismazāk tiek modelēm. Es nerunāju par tām, kuras ir topa augšgalā, bet par pārējām meitenēm: nepieredzējušām, jaunām un izslāpušām pēc brīnumiem. Tās modeles, kuras Milānā kaut ko nopelna, strādā bez aģentūrām. Viņas pašas īrē dzīvokli, pašas iegūst informāciju par kastingu (modeļu atlases – red.) vietām un šovrūmiem.
Protams, ir jābūt apņēmībai un pieredzei, lai to paveiktu, jo uzticēties nevar nevienam,” uzsver Evija. Arī Zigmunds Līpiņš runā par nepieciešamību uzmanīgi izvērtēt piedāvājumus. “Ir gadījumi, kad meitenes tiek uzrunātas uz ielas un viņām tiek solīti zelta kalni, taču, piemēram, lielās, ietekmīgās modeļu aģentūras tā nekad nedara. Tās taisa modeļu atlases konkursus vai vienkārši gaida, lai meitene pati pie viņiem atnāk,” saka modeļu aģentūras Vacatio direktors.
