Gunita Latvijā ir ieradusies tikai uz dažām dienām, un viņas plānotājs ir aizpildīts burtiski pa minūtēm. Par to pārliecinājāmies arī mēs. Lai satiktu Gunitu, mums jādodas uz frizētavu viesnīcā “Reval Hotel Latvija”. Ierodoties norunātajā tikšanās vietā, mūs sagaida sieviete ar matos no tūbiņas iesmērētu krāsu. Kad intervijas gaitā matu krāsa tiek izskalota, Latvijas, iespējams, veiksmīgākās modeles pievilcība ir acīmredzama...Noķērām tevi pēdējā brīdī – uz kurieni tagad dosies?Principā ir tā, ka šeit, Latvijā, es nedzīvoju jau pēdējos 17 gadus. Esmu te kā viešņa, apciemoju ģimeni. Pēdējos gadus dzīvoju Indijā, un tas, ko es darīšu tagad, būs – veidot savu internacionālo modeļu aģentūru. Aģentūras nosaukums būs “Oscean Production”. Indijā biznesa uzplaukuma dēļ šobrīd notiek visādas lietas, un neizbēgami tas notiek arī modeļu biznesā. Varētu teikt, ka esam trāpījuši tai labajā brīdī tai vietā, kur ir jābūt. Tur šobrīd daudz kas notiek ātros tempos un viss strauji attīstās. Ja Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā viss šobrīd ir tādā kā stagnācijā un cilvēki netērē lielu naudu dažādu katalogu fotografēšanai, tad Indija ir viena no tām vietām, kur pat vismazākā firma iegulda naudu, lai kaut ko tādu darītu un kaut kas tur veidotos. Arī mēs tagad visā pasaulē piemeklēsim "sejas, kas varētu strādāt" Indijā; protams, meklējam ne tikai Latvijā. Lai gan arī apskatījāmies, kādi interesanti modeļi ir te.Latviešu sejas ir tādas, kas Indijai der? Jā! Arī te ir ļoti interesantas sejas un modeļi. Lai gan man jāsaka, ka modeļi Latvijā ir ļoti, ļoti jauni. Pārsvarā tie ir 16 un 17 gadus jauni puiši; viņi ir par jauniem, lai dotos uz Indiju. Viņiem arī no sākuma ir pavisam citi mērķi – būt Parīzē, Milānā vai Londonā un sākt karjeru ar lieliem soļiem, būt tais nozīmīgākajās vietās. Ja izdodas kaut ko panākt Eiropā, bet līdz pašai augšai šie jaunieši tomēr netiek, nenozīmē, ka viņi vairs nekur neder. Latvijā nav nemaz tik daudz modeļu no 20-25. Arī meitenēm ir vai nu draugi, vai draugiem ir draudzenes, un tad vairs tik ļoti negribas pa to pasauli braukāt.Kādai jābūt vīrieša sejai, lai tu teiktu – jā, šādu modeli man vajag!Puiši, ko mēs piemeklējam, izskatās vairāk komerciāli – viņi strādā katalogiem, reklāmas rullīšiem.
Vīriešiem-modeļiem ir jābūt ar spēcīgu augumu, - vai arī tievajiem un alusvēderiem ir kādas izredzes?Ja runājam par Indiju, tad indieši šobrīd ir ļoti orientēti uz Bolivudas filmām. Pirmais pakāpiens ir modeļu tirgus, un no tā tad viņi pāriet uz filmām. Tādēļ puišiem jābūt ne tikai brūniem, bet arī pietiekami spēcīgiem, kas varbūt ir pretstats Milānas modeļiem, kas nav ēduši kādu labu laiku.Tu jau minēji, ka pēdējos 17 gadus nedzīvo Latvijā. Kāds bija tavs ceļš līdz supermodeles karjerai?Šis ir labs jautājums! Savulaik spēlēju volejbolu “Auroras” junioru komandā. Kad Latvijā sākās juku laiki un neviens nezināja, kas tagad te notiks, es aizbraucu uz Itāliju, bet pēc gada jau atrados Vācijā. Gan vienā, gan otrā valstī skatījos, kā varētu atsākt savas volejbolistes gaitas, bet nekas tur nesanāca. Šis sporta veids nebija nemaz tik populārs. Tā es sāku nodarboties ar modeļu lietām – manas bildes aizsūtīja uz Parīzi, man tur mazliet veicās, sākās lielākas skates. Un tad jau nāca arī Ņujorka, Londona – tur visur ir pabūts un pastrādāts! Tad kādu laiku dzīvoju Vācijā, paralēli braukājot apkārt pa pasauli. Mans draugs tagad ir austrālietis, tādēļ arī pārcēlāmies, paralēli dzīvojot gan Eiropā, gan tur.Atbraucot uz Latviju, nav mazliet pārsteigums, cik ātri viss mainās?
Jā, bet tas ir pozitīvā ziņā. Tieši braucot uz Rīgu, es ievēroju, cik te viss ir tīrs un kārtībā! Jo, braukājot pa Rietumeiropas valstīm – to pašu Londonu un Parīzi –, ielas un vide ir ļoti netīra. Te pirmā lieta, ko pamani, ka viss apkārt ir ļoti tīrs. Nesen pat kādās ziņās dzirdēju, ka Rīga starp Eiropas pilsētām ir pirmajā vietā tīrības uzturēšanas ziņā. Tas bija ļoti patīkams moments. Protams, arī viss pārējais ir ļoti pārmainījies, daudz kas jauns ir uzcelts, kā iepriekš nebija. Visu ko jaunu te ieraugu. Daudz kas ir mainījies uz labo pusi!
Kā pati domā – vai tu esi slavena?Es gan tā neuzskatītu, jo esmu strādājusi ļoti daudzus gadus, un ir sanācis satikt ļoti daudz modeļu un dizaineru, kas ir slaveni visā pasaulē. Es sāku strādāt ļoti vēlu – kādos 23 vai 24 gados, kad pārsvarā modeļi savu profesionālo darbību jau beidz. Esmu strādājusi nepārtraukti un ilgu laiku, turklāt gan vienā pasaules malā, gan otrā. Esmu sadarbojusies ar daudzām slavenām firmām; daudz kur ir būts, bet par slavenu sevi neuzskatu.Tātad tu nekādā ziņā neesi iedomīga un uz vienkāršiem cilvēkiem neskaties no augšas?Nu, nē! Tā nekad nav bijis. Nekad pat neesmu par to domājusi – šo darbu vienmēr esmu uztvērusi tiešām kā darbu. Tāpat kā jūs FHM darāt savu darbu, es strādāju par modeli. Nav tā, ka, ja esmu modele, tātad man galvā ir nokomplektējusies kaut kāda slavenības krīze. Ir darbi, kas ir ļoti vienmuļi, ne īpaši saistoši un pat garlaicīgi – arī es dažkārt daru lietas, kas ir nepatīkamas.Vai tu satiec slavenības, par kurām citi var lasīt tikai žurnālos?Jā, ir bijuši daudzi gadījumi! Pēdējais bija, kad strādāju matu kopšanas līdzekļu firmai. Modes sesija un reklāmas pasākumi notika Amerikā, Lasvegasā. Dzīvojām hotelī, un tad tikāmies ar Parisu Hiltoni, arī Leonardo di Kaprio sēdēja man blakus bārā. Tad sajūta bija mazliet jokaina – piebraucām ar limuzīnu, un cilvēki ārā jau gatavo kameras. Kad kāpjam ārā, visi bildē, lai gan mūsu slavenības statuss nemaz nav tik liels, bet tie cilvēki jau nesaprot, kas tu esi – labāk nofotografēt, jo varbūt izrādīsies, ka tomēr to bildi var kaut kur labi pārdot. Bet tā mēs tur visi vienā restorānā dzīvojāmies, tās bija interesantas sajūtas.Tu minēji, ka tev jau ilgu laiku ir austrāliešu draugs; tad droši vien nevietā būs jautājums, ar kādiem vīriešiem tu mēdz satikties?Jā, šobrīd tā ir! Esam kopā jau 4 gadus, un kopā arī dibinām to uzņēmumu Indijā. Draugi šeit un tur bija jau ilgāku laiku atpakaļ.Tu filmējies televīzijas reklāmās. Pirms kāda laika Latvijā kinoteātros rādīja filmu “99 franki”, kur modele, kas reklamēja jogurtu, to vienkārši nevarēja ieēst un nofilmējot uzreiz spļāva ārā. Tev ir kāda līdzīga pieredze?Jā, man reiz bija reklāmas rullītis, kur bija jāsmēķē cigaretes, bet es nesmēķēju jau labu laiku. Bija ne visai jauks pārsteigums, nebiju tam gatava, ka tas jādara tik daudz un tik daudzas reizes. Filmēšana notiek veselu dienu – desmit stundas. Bija tā, kā bija! Beidzās jau labi, bet bija arī mokoši brīži.
Indijā tu esot filmējusies arī kino...Jā, tas tiesa! Mums ar draugu bija mazas lomas; filmējāmies kopā ar Indijā slaveniem aktieriem. Tā bija pirmā reize, un bija smieklīgi, jo ļoti daudzas lietas nevarējām saprast – aktieri saka režisoriem, kas viņiem patīk, kas nē, un, ja viss neiet pa noteikto līniju, tad nekas tur nesanāk. Pavadīju ļoti jauku dienu, bet neesmu droša, vai tur nākotnē kaut kas arī varētu sanākt. Eiropas cilvēkiem tas viņu kino tomēr ir grūti saprotams.Vai tu pieļauj, ka varētu kļūt par aktrisi? Strādāt par modeli ilgus gadus jau vairs nevarēsi...Kā tu vari tā teikt, ka nevarēšu! Ha, ha! Par modeli vari strādāt kaut vai līdz piecdesmit vai sešdesmit, ja vien to vēlies; ja gribi gūt panākumus, tad svarīgi sākt agrā vecumā. Un 40 gadu vecus modeļus ir grūti dabūt, jo viņu vienkārši nav, bet dažādiem katalogiem viņi tiešām ir vajadzīgi! Es pati jau vairs tik daudz nebraukāju apkārt pa pasauli; ja ir kādi lielāki piedāvājumi, tad dodos uz turieni no Indijas.
Artis Kamals, FHM
