2025. gada 14. februārī saņēmām preses relīzi no "Baltic Screen":"Iebiedēšanas
akcija nav palīdzējusi, klajā nāk Lato Lapsas hiēnu cikla trešā grāmata „Mentu
zaņķis”
„Latvijā ir izveidots čekistu,
komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls.
Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām,
ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu
vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji...” – tā jau tālajā 2016. gadā
paziņoja Juta Strīķe. Ne tik ilgi pēc tam viņa daudziem negaidīti un šokējoši
nomira.
Pēdējās divās nedēļās Latvijas
sabiedrība ir pieredzējusi to, kā šis mafiozais tīkls darbojas, ja tiek sāpīgi
aizskartas tā intereses: pirmoreiz Latvijas mūslaiku vēsturē par grāmatu
sarakstīšanu un izdošanu tika uzlikti rokudzelži un notika kratīšanas. Tikai
dažas dienas iepriekš šo grāmatu „Hiēnu banda” un „Hiēnu biznesa projekts”
autors Lato Lapsa bija publiski pavēstījis par brīdinājumiem un
„komercpiedāvājumiem”, kādi viņam izteikti saistībā ar hiēnu cikla trešo
grāmatu „Mentu zaņķis” un sagatavošanā esošo grāmatu „Kriminālnoziedznieks” par
ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Tagad ģenerālprokurors izmanto
„sabiedrisko” televīziju, lai ar tās starpniecību mēģinātu iegalvot, ka nekādā
tīklā viņš nepiedaloties. Taču fakti rāda ko citu, un Jutas Strīķes teiktais
par to, ka mafiozajā tīklā ietilpst arī mediju pārstāvji, nekavējoties guva
apstiprinājumu: tikko kļuva skaidrs, ka kratīšanas, aizturēšanas un rokudzelži
nav devuši vēlamo rezultātu, „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas propagandons
pēkšņi „atcerējās”, ka pirms trim mēnešiem nosaukts par smirdīgu prostitūtu, un
aiznesās uz policiju ar „danosu”, prasot sākt jaunu kriminālprocesu pret Lato
Lapsu.
FOTOGALERIJA
Taču šai iebiedēšanas un
apklusināšanas akcijai vēlamo rezultātu nav, un jau vakar uz grāmatnīcām devās
grāmata „Mentu zaņķis”, kuras iznākšanu šis mafiozais tīkls mēģināja nepieļaut
vai aizkavēt – vai vismaz kratīšanās tikt pie Lato Lapsas datora, kurā varētu
būt šīs un iepriekšējo hiēnu cikla grāmatu materiāli. Turklāt vienlaikus Jāņa
Rozes e-grāmatnīcā ir pieejams arī „Mentu zaņķis” e-grāmatas formā.E-GRĀMATU VAR IEGĀDĀTIES ŠEIT:https://www.janisroze.lv/lv/e-gramatas/mentu-zankis-e-gramata.html
„Kāpēc vajadzīga vēl viena hiēnu cikla grāmata?
Kas tajā var būt jauns, kas jau nav zināms no iepriekšējām? Un kam tas vispār
vairs būtiski un interesanti?” jaunās grāmatas „Mentu zaņķis” priekšvārdā jautā
Lato Lapsa un pats arī atbild:
„Bēdīgi slavenā maksātnespējas administratora
Mārtiņa Bunkus slepkavības prāva ir kaut kas nesalīdzināmi vairāk par gadsimta
slepkavības izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Faktiski tas, kas sākās 2018. gada 30. maijā ar šo
„gadsimta slepkavību” un pagaidām ir noslēdzies ar pirmās instances tiesas
notiesājošo spriedumu, ir uzskatāms nevis par „gadsimta prāvu”, bet gan par
Jutas Strīķes pieminētā Latvijas valsti pārņēmušā mafiozā, noziedzīgā tīkla
sarīkotu sava veida eksperimentu.
Jau pirmajās divās grāmatās publicētie dokumenti
sagrāva ilūzijas par to, ka, pat ja policijā strādā korupti, roku rokā ar
noziedzīgo pasauli strādājoši ļaudis, viņu darbību tiesiskumu taču uzrauga
prokuratūra.
Izrādījās – kā vienā, tā otrā sistēmā no pašas
apakšas līdz pašai augšai čum un mudž gan hiēnas uzplečos, gan hiēnas prokuroru
mantijās, kuras darbojas roku rokā ar organizētās noziedzības pārstāvjiem
Bet vēl nebija skaidrs par tiesu – to, kura esot
neatkarīga, patstāvīga un pirmām kārtām jau neietekmējama vara un rūpējoties
par to, lai ne tikai likumība, bet arī taisnība beigu beigās uzvarētu. Tā, kura
spriežot taisnu tiesu.
Tāpat atklāts bija jautājums arī par
„sabiedriskajiem” un citiem valsts pārvaldes no nodokļu maksātāju naudas
uzturētajiem vai piebarotajiem medijiem. Vai tiešām šī piebarošana būs
pietiekami nopietns arguments, lai tad, kad atklātībā nonāks ar lietu saistītie
dokumenti, fakti un liecības, „žurnālisti” nenorautos no pavadas, neatcerētos
par sirdsapziņu un nesāktu apšaubīt tiem līdz tam iebaroto versiju.
Nu šis „hiēnu eksperiments” ir beidzies un visiem
mafiozā, noziedzīgā tīkla pārstāvjiem uzskatāmi un pārliecinoši apliecinājis,
cik tālu ir iespējams aiziet. Parādījis, ka organizētajai noziedzībai Latvijā
vairs nekas nav neiespējams.
Šis „eksperiments” ir apliecinājis, ka iespējams
ir viss. Var viltot, var krāpties, var melot, var noklusēt, var falsificēt, var
lieciniekus ietekmēt, nopirkt, iebiedēt un vienkārši neitralizēt, var pārkāpt
jebkuras likuma normas.
Šī grāmata ar konkrētiem faktiem, dokumentiem,
liecībām un tiesu protokoliem apliecina: jā, to visu var, un tas viss tiek un
tiks piesegts un atbalstīts visos līmeņos – līdz pat visaugstākajam. Tos, kas
nebūs tieši iesaistīti, var nomotivēt klusēt vai nu tieši, vai arī ar nopirkto
mediju radītā spiediena palīdzību.
Štrunts, protams, par šo konkrēto gadījumu. Taču
eksperimenti tiek rīkoti tāpēc, lai pārliecinātos – vai viss notiek tā, kā
iecerēts. Ja notiek, tad var pāriet uz masveida, rūpniecisku darbību, un
noziedzīgais, mafiozais tīkls, protams, neaprobežosies tikai ar krievu – žīdu
naudasmaisiem. Nē, tas ar šajā grāmatā aprakstītajām metodēm „tiesiski”
iznīcinās un sagrābs visu, ko vien vēlēsies.
Neticat tagad? Paskatīsimies, ko jūs teiksiet,
tikuši līdz šīs grāmatas pēdējai lappusei. Un nesakiet, ka neesat brīdināti.”"
